Žokļa artērija

Pārī Žokļa artērija attēlo ārējās miega artērijas dabisko turpinājumu no virspusējās temporālās artērijas aiziešanas. Augšžokļa artēriju var iedalīt trīs daļās un tās gala zonā veido savienojumus ar citiem artēriju traukiem, kas rodas no sejas artērijas. Viņu uzdevums ir piegādāt dažus orgānus un audus, kas atrodas sejas dziļajā reģionā.

Kāda ir augšžokļa artērija?

Augšžokļa artērija, ko sauc arī par Žokļa artērija apzīmē, attēlo ārējās miega artērijas vai ārējās dzemdes kakla artērijas dabisko turpinājumu.Ārējā miega artērija ir sadalīta divās daļās - virspusējā temporālā artērija (virspusējā temporālā artērija) un augšžokļa artērijā (augšžokļa artērija).

Tā ir pāra artērija, kas ir apgriezta ar spoguli abās galvas pusēs. No artērijas, kuru var sadalīt trīs sekcijās, atdalās daudzas mazākas artērijas, lai apgādātu mērķa orgānus vai audus. Mērķa orgāni un audi ir, piemēram, apakšējās žokļa, zobi un vidusauss apakšstilbs, kā arī smadzeņu un mugurkaula kanāla izturīgais materiāls. Tās augšējos zaros augšžokļa artērija veido tā saucamās anastomozes, savienojumus ar sejas artērijas (sejas artērijas) sānu zariem.

Anatomija un struktūra

Augšžokļa artērija iemieso pārejas formu no artērijas elastīgā uz muskuļaudu. Tas nozīmē, ka tas zināmā mērā uztver sirdij tuvu esošo lielo, elastīgo artēriju pasīvās īpašības, bet tam ir arī aktīvs lūmena mainīšanas mehānisms, sasprindzinot vai atslābinot gludās muskulatūras šūnas tās sienās.

Lūmena izmaiņas galvenokārt tiek kontrolētas hormonāli, izmantojot simpātiskos stresa hormonus (spriedzi) un stresa hormonu parasimpātiskos inhibitorus (relaksācija). Augšžokļa artērija ir viena no divām ārējās miega artērijas (ārējā miega artērija) gala atzariem un rodas retromandibulārajā fossa pārejas posmā no kakla uz galvu. Augšžokļa artērija ir sadalīta trīs daļās: pars mandibularis, pterygoidea un pterygopalatina.

Pavisam piecas artērijas rodas no apakšžokļa sekcijas, kas nonāk dziļo ausu reģionos, tympanic dobumā un apakšējos zobos, kā arī uz noteiktām cieto smadzeņu zonām (dura mater). No pars pterygoidea, ko sauc arī par starpmuskulāro sekciju, rodas četras artērijas, kas galvenokārt apgādā masticējošos muskuļus un vaigus. Piecas artērijas atzarojas no pars pterygopalatina un apgādā aukslējas, deguna dobumu un augšžokļa zobus.

Funkcija un uzdevumi

Augšžokļa artērija ir lielās asinsrites arteriālās puses daļa un tādējādi kopā ar pārējo artēriju tīklu veicina asins plūsmas izlīdzināšanu un diastoliskā asinsspiediena uzturēšanu. Elastīgās sienas nedaudz izstiepjas sistoliskā asinsspiediena maksimuma laikā un atkal saraujas diastolē, sirds kambaru relaksācijas fāzē, tā, ka tās nedaudz veicina sirdij tuvu esošo artēriju pasīvo Vindselles efektu.

Sakarā ar to, ka muskuļi atrodas artēriju sienā, kas ap artēriju ieskauj daļēji gredzenu un daļēji spirāli, augšžokļa artērija arī veicina asinsspiediena pielāgošanu un kontroli dažādām veiktspējas prasībām. Šķietami galvenajā funkcijā augšžokļa artērija tiek izmantota, lai apgādātu noteiktus sejas reģionus un dziļākus audus ar svaigām, ar skābekli bagātām asinīm. Proti, augšžokļa artērijas sānu zari noved ar skābekli bagātas asinis uz augšējo un apakšējo žokli, uz masticējošajiem muskuļiem, uz deguna dobumu un vidusauss simpātisko dobumu. Turklāt dura mater daļas, cietās smadzenes un aukslējas piegādā augšžokļa artērijas zari.

Fakts, ka daži augšžokļa artērijas terminālie zari ir savienoti ar citām artērijām, t.i., veido tā saucamās anastomozes, liecina, ka augšžokļa artērijai ar tās zariem ir milzīga nozīme. Ja rodas patoloģiskas oklūzijas, savienotais artēriju tīkls var kalpot kā rezerves daļa un novērst skarto audu nekrozi.

Ja starp asinsrites arteriālo un venozo daļu ir tieša saikne bez kapilāru sistēmas iejaukšanās, problēma parasti ir patoloģiskas arteriovenozas kroplības, kas var izraisīt nopietnas klīniskas bildes. Atsevišķos gadījumos šādu īsslēgumu starp artēriju un venozo vēnu sistēmu var mākslīgi izraisīt arī noteiktu slimību ārstēšanai.

Jūs varat atrast savus medikamentus šeit

Slimības

Uz augšžokļa artēriju attiecas tie paši nosacījumi, kas attiecas uz citām artērijām, attiecībā uz tās iespējamo risku slimībām. Nav zināma konkrēta augšžokļa artērijas slimība.

Biežākās problēmas rodas no asins plūsmas traucējumiem, ko var izraisīt sašaurinājumi, stenozes augšžokļa artērijas lūmenā. Biežākais stenozes iemesls ir arterioskleroze, arteriālās sienas iespiešanās ar plāksnēm, nogulsnēm, kas padara artēriju sienas neelastīgas un izraisa sašaurinājumus artērijā vai aizver to pilnībā. Iekaisuma reakcijas var rasties, ja artēriju sieniņās nogulsnējas plāksnes. Iekaisuma reakcijas var izraisīt asins recekļu veidošanos un izraisīt pilnīgu artērijas oklūziju - trombozi.

Tam var būt tālejošas sekas, jo skartās audu zonas vairs nevar piegādāt ar skābekli bagātām asinīm. Retos gadījumos infekciozi un iekaisīgi asinsvadu sienas bojājumi var izraisīt pūtītes, aneirismas veidošanos augšžokļa artērijā, kas rada iekšējas asiņošanas risku. Ja dura mater apgabalā veidojas aneirisma, pastāv risks, ka izspiešanās novedīs pie saspiešanas procesiem smadzenēs un noteiktu smadzeņu funkciju pasliktināšanās. Ļoti retos gadījumos embolija var ietekmēt augšžokļa artēriju. Emboliju izraisa trombs, ko asinsritē nejauši nomazgā artērijā, un tas aizver asinsvadu, ja tā diametrs ir mazāks par trombu.