No plkst Riketsijas Izraisītās slimības bija izplatītas jau senatnē. Napoleona karu laikā no utu izplatītā tīfa nomira vairāk nekā 125 000 karavīru. Riketsiozes - infekcijas slimības, ko izraisa riketsijas, mūsdienās bieži rodas saistībā ar nabadzību un sliktiem higiēnas apstākļiem.
Kas ir riketsijas?
Rickettsiae ir gramnegatīvas stieņa baktērijas. Viņi dzīvo un vairojas vektoru dzīvnieku zarnu šūnās. Parasti tie ir posmkāji (utis, ērces, ērces un blusas). Patogēni pieder pie tiem baktēriju veidiem, kuriem ir ļoti īss DNS virziens (1,12 līdz 1,6 miljoni bāzes pāri).
Rickettsiae veido savu ģimeni (Rickettsiaceae) un ir alfaproteobaktērijas. Viņi tika nosaukti pēc viņu atklājēja, amerikāņu ārsta H. T. Riketa, kurš pats cieta no riketsiozes 1910. gadā. Atkarībā no tā, kuras infekcijas tās izraisa, riketsijas tiek klasificētas kā tīfa, ērču koduma drudzis un tsutsugamushi drudzis.
Inficētie posmkāji piestiprinās pie dzīvnieku un cilvēku ādas. Infekcija ar riketsiozēm notiek pēc koduma vai dzēliena caur siekalu sekrēciju. Kaltētu blusu izkārnījumu ieelpošana var izraisīt arī infekciju.
Dažādie riketsiju veidi rada dažāda veida infekcijas slimības. Turklāt baktērijas to izplatīšanai izmanto dažādus vektorus. Piemēram, Rickettsia prowazekii parasti pārnēsā drēbju utis un izraisa epidēmisko tīfu (tīfu).
Stieņu baktērijas galvenokārt atrodamas siltākos pasaules reģionos. Vācijā slimības bieži tiek ieviestas. Centrāleiropā riketsiozes pārsvarā pārnēsā ērces. Tie, kurus pārnēsā ērces Riketsiozes parasti ir zemāks saslimstības un mirstības līmenis nekā riketsiozes, ko pārnēsā utis.
Rašanās, izplatīšana un īpašības
Riketsijas izmērs ir no 0,3 līdz 2 mikrometriem, atkarībā no sugas. Gramnegatīvajām stieņu baktērijām ir ļoti īss DNS un tās dzīvo ērču, utu, ērču un blusu zarnu epitēlija šūnās. Tie izraisa slimības, kas ir grupētas zem vispārējā nosaukuma rickettsioses. Patogēni visā pasaulē vērojami siltā klimatā. Vācijā līdz šim ir atklāti galvenokārt Rickettsia rickettsii, Rickettsia conorii un Rickettsia helvetica.
Vēl nesen ārstiem bija grūti diagnosticēt riketsiozes, jo inficētiem pacientiem vispārējie infekcijas simptomi parādās tikai agrīnās slimības stadijās. Tikai nesen ērces, kuras ilgu laiku tika uzskatītas tikai par Laima slimības un TBE nesējiem, ir kļuvušas par pētniecības interesi. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem 10% ērču, kas sastopamas Vācijā, ir inficētas ar riketsijām, kas specializējas cilvēkos. Saskaņā ar Roberta Koha institūta (2009) datiem, atkarībā no izplatības apgabala, no 50 līdz 80% aluviālo meža ērču ir nūju baktērija Rickettsia helvetica. Ātra meža ērces ātra pavairošana ir problemātiska.
Zinātniekiem nesen izdevās izstrādāt ļoti efektīvu, specifisku, tomēr viegli lietojamu molekulāro ģenētisko ātro testu, ko var izmantot, lai nepārprotami identificētu atsevišķas riketsiozes. Ārsti dažās Dermacentor ērcēs atklāja pat pilnīgi nezināmu baktēriju veidu (Rickettsia raoultii).
Pārbaudi var izmantot arī parastajā ārsta kabinetā. Riketsiozes diagnosticēšanai parasti izmanto ELISA metodi vai netiešu imūnfluorescences noteikšanu no asins seruma. Pārbaudē, ko veic ik pēc 3 nedēļām, paraugus divreiz pārbauda, lai noteiktu IgM un IgG antivielas. Pēc tam tiek izgatavota antibiogramma, kuru izmanto, lai noteiktu izraisošo patogēnu. Riketsiozi parasti ārstē ar pārbaudītām boreliozes zālēm - antibiotiku doksiciklīnu.
Slimības un kaites
Pacientam, kas inficēts ar vektora dūrienu vai kodumu, sākotnēji parādās tikai nespecifiski iekaisuma simptomi. Neilgi pēc punkcijas / koduma zem ādas virsmas iekaisuma fokusā izveidojas neliela čūla. Eiropas ērces atstāj infekcijas melnīgu garozu, apmēram zirņa lielumā. Pēc tam tas noved pie limfmezglu pietūkuma, miegainības, drudža, galvassāpēm un sarkanīgi izsitumi (makulas izsitumi), kas raksturīgi riketsiozēm un sākas uz plaukstām un pēdām. To izraisa sarkano asins šūnu izkļūšana no bojātiem kapilāriem traukiem. Izsitumi parāda arī paaugstinātas papulas un sīkas asiņošanas (petehijas).
Inficētajai personai nav nekādu sāpju. Tomēr slimības progresēšanai var rasties tādas komplikācijas kā plaušu, sirds un smadzeņu bojājumi. Dažiem pacientiem ar riketsiozi attīstās plaušu tūska, bet citiem attīstās sirds aritmija un smadzeņu iekaisums (encefalīts). Īpaši smagos gadījumos rodas arī kuņģa-zarnu trakta asiņošana un tromboze.
RMSF (Rocky Mountain Spotted Fever), ko izraisa Rickettsia rickettsii, inkubācijas periods ir no 2 līdz 14 dienām. Dermacentor un Rhipicephalus ērču pārnēsātā slimības mirstība ir 20%. Rickettsia helvetica - sākotnēji atrasts tikai Šveicē, bet tagad atrodams arī Francijā un Slovēnijā - var izraisīt perikardītu un ir saistīts ar vājumu, mialģijām (muskuļu sāpēm), ilgstošu drudzi un galvassāpēm.
Patogēns Rickettsia conorii izraisa plankumainu drudzi, un to pārnēsā ērču ērces, kas sastopamas visā Vidusjūras reģionā. Rickettsia slovaca, kas inficēta ar TIBOLA (ērču limfadenopātijas sindroms). TIBOLA ir limfmezglu slimība ar muskuļu sāpēm, galvassāpēm un drudzi. Baldness bieži rodas punkcijas vietā uz galvas. Bērniem līdz 10 gadu vecumam un pacientiem ar jau novājinātu imūnsistēmu slimības progresēšana bieži ir sliktāka. Vakcinācijas pret ērču TBE (vasaras sākuma meningoencefalītu) nav efektīvas pret riketsiozēm.
.jpg)
