Augošā palatīna artērija

Augošā palatīna artērija zari atdalās no sejas artērijas (arteria facialis). Tās uzdevums ir ar skābekli bagātām asinīm piegādāt mandeles (tonsilla palatina), kā arī mīkstās aukslējas (pallatum molle) un palatal dziedzerus (glandulae palatinae).

Kāda ir augošā pīlāru artērija?

Augošā palatīna artērija ir sejas artērijas (arteria facialis) filiāle. Tas pieder pie cilvēka ķermeņa cikla.

Augošā palatīna artērija iet galvā un nes vārdu augošā palatālā artērijajo tas plešas uz šo mutes dobuma zonu. Pirms tam seko rīkles gaitai. Arteriāls pretstats augoši palatino artērijai ir dilstošā palatāna artērija. Tā izcelsme ir augšžokļa artērijā vai apakšžokļa artērijā un pieder pie tās pterygopalatinal zariem (pars pterygopalatina).

Augošās palatīnās artērijas asinīs ir salīdzinoši bagāts skābeklis, jo tās nāk no plaušām. Tur skābekļa molekulas uzkrājas eritrocītos (eritrocītos) un caur dažādiem lielās asinsrites traukiem nonāk dažādos audos un orgānos. Pēc tam ar skābekli trūcīgās asinis caur vēnām plūst atpakaļ plaušās.

Anatomija un struktūra

Augošā palatīna artērija ir radusies sejas artērijā. Tas attēlo pirmo no sejas zariem un ir viens no kakla zariem.

Citas artērijas, kas arī rodas no sejas artērijas un pieder šai grupai, ir mandeles ramus (mandeļu zars), dziedzeru zars (siekalu dziedzera filiāle), submental artērija (zoda apakšējā artērija) un muskuļais rami (muskuļains zari). Turklāt sejas artērijai ir pieci sejas zari.

Pēc tam, kad augšupejošās palatinālās artērijas zari atdalās no sejas artērijas, tā sniedzas līdz rīklei (rīklei) un seko tai. Arteriālās asinis sadala divās vēnas zarās. No mīksto aukslēju pacēlāja (Musculus levator veli palatini) viens no zariem iziet caur augšējo rīkles sašaurinājumu (Musculus constrictor pharyngis superior) un sasniedz mandeles (Tonsilla palatina). Otra filiāle sākas arī uz mīkstajām aukslējām, bet pēc tam sniedzas virs augšējā rīkles līdz mīkstajām aukslējām (pallatum molle). Tad augošā palatīna artērija un dilstošā palatīna artērija savienojas tā sauktajā anastomozē.

Funkcija un uzdevumi

Ar abām zarām augošā palatin artērija piegādā palatine mandeles (tonsilla palatina) un mīksto aukslēju (pallatum molle), kā arī palatālo dziedzerus (glandulae palatinae). Palatine mandeles ir mutes dobuma anatomiska struktūra, kas atrodas mandeles līcī (fossa tonsillaris). Palatine mandeles veido limfātiskās sistēmas orgānu. Savukārt limfātiskā sistēma ir imūnsistēmas sastāvdaļa un kā tāda ir atbildīga par patogēnu apkarošanu. Limfātiskās sistēmas ietvaros mandeles ir viens no sekundārajiem limfātiskajiem orgāniem.

Mīkstās aukslējas attēlo aukslēju aizmugurējo daļu, savukārt anatomija priekšējo daļu sauc arī par cietajām aukslējām. Mīksto aukslēju veido mīkstā aukslēja (velum palatinum) un urīnviela. Gan mīksto aukslēju, gan urīnvada uzdevums ir novērst ēdiena nonākšanu degunā, norijot. Tie ir svarīgi arī noteiktu skaņu veidošanai. Papildus augošajai Palatin artērijai par aukstuma asiņu piegādi ir atbildīga arī dilstošā Palatine artērija un augšupejošā rīkles artērija.

Bez tam, palatālo dziedzeri ir atkarīgi no asinīm, kas bagātas ar skābekli, no augošās Palatin artērijas. Palatal dziedzeri vai glandulae palatinae atrodas ne tikai mīkstajās aukslējās, bet arī cietās aukslējas aizmugurē. Tie ražo sekrēciju, kas uztur aukslēju ādu mitru un satur fermentus, kas palīdz sagremot pārtiku. Palatine dziedzeri ir viens no mazajiem siekalu dziedzeriem - trīs lielie siekalu dziedzeri ir pieauss dziedzeris (glandula parotidea), submandibular dziedzeris (submandibular dziedzeris) un sublingvāls dziedzeris (sublingvāls dziedzeris).

Slimības

Augošā palatīna artērijā var izpausties dažādas asinsvadu slimības. Tā piemērs ir aneirisma, kurā artērijas asinsvada siena ir pārspriegta. Tādējādi tiek izveidots maisiņš, kas padara arteriālo sienu plānāku.

Paaugstināta asinsvadu nestabilitāte var izraisīt artērijas plīsumu. Tā rezultātā audos, kas ir atkarīgi no artērijas asinīm, kas bagātas ar skābekli, ir nepietiekams piedāvājums. Asins recekļi var veidoties arī aneirisma iekšpusē. Trombi, kas pazīstami arī kā trombi, rodas asins recēšanas īpašību dēļ un var veidoties bez pamanāmiem simptomiem.

Tomēr, ja šāds trombs atslābst, tas var aizķerties ar plānāku artērijas daļu un izraisīt daļēju vai pilnīgu oklūziju. Medicīna šo oklūziju sauc arī par emboliju. Dažos gadījumos tas var izpausties kā asas sāpes skartajā zonā. Tomēr embolija ne vienmēr rodas tromba dēļ. Pie citiem iespējamiem cēloņiem pieder tauki, neizšķīduša gāze, kalcijs, saistaudi un pat svešķermeņi, kas nonāk asinīs.

Ārēja ietekme var arī sabojāt augošo palatin artēriju, piemēram, galvas un sejas zonas lūzumu gadījumā, kas parasti ietekmē vairākus audu veidus. Šādu lūzumu cēloņi ir negadījumi, kas saistīti ar galvas iesaistīšanu un starppersonu vardarbību. Lai noteiktu bojājuma apmēru, ārsti bieži izmanto attēlveidošanas metodes, piemēram, datortomogrāfiju (CT) vai magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI). Šīs pārbaudes metodes arī parāda, vai tiek ietekmētas arī smadzenes.