baktērijas sastopami daudzos cilvēkos un uz tiem. Kaut arī dažas baktērijas ir labvēlīgas veselībai, citas baktērijas var būt kaitīgas veselībai. Baktērijas nevajadzētu sajaukt ar baciļiem - stienveida ģints kustīgām baktērijām.
Kas ir baktērijas?
baktērijas ir mikroorganismi un sasniedz vidējo izmēru no 0,5 līdz 5 mikrometriem. Baktērijas ir vienšūnas un vairojas, veicot vienkāršu šūnu dalīšanu. Atšķirībā no daudzām dzīvajām šūnām, baktērijām nav kodola.
Atkarībā no formas un struktūras baktērijas var iedalīt trīs pamatformās. Pie šiem pamatveidiem pieder kokči (piemēram, stafilokoki), stieņi (piemēram, baciļi vai salmonellas) un spirālveida baktērijas. Termins cocci ir cēlies no grieķu valodas un nozīmē kaut ko līdzīgu ogām vai bumbiņām.
Aptuvenais šo baktēriju diametrs ir viens mikrometrs. Baktērijas, ko sauc par stieņiem, ir stieņu formas pēc nosaukuma. Spirālveida baktēriju spoles bieži ir skaidri redzamas zem gaismas mikroskopa.
Nozīme un funkcija
Pārņemt veselīgā ķermenī baktērijas daudzas svarīgas funkcijas. Piemēram, cilvēka zarnās ir daudz veidu labvēlīgo baktēriju. Savā mijiedarbībā šīs baktērijas veido tā saukto zarnu floru, kas labvēlīgi ietekmē gremošanas procesus. Šeit ir atrodami aptuveni 99% no visiem cilvēka organismā esošajiem mikroorganismiem.
Uz cilvēka ādas var atrast arī lielu daudzumu baktēriju, kas veido tā saucamo ādas floru. Viens no ādas floras uzdevumiem ir aizsargāt ādu un organismu no iebrūkošajiem, patogēniem (slimību izraisošiem) mikrobiem. Citas veselību veicinošas baktērijas ir atrodamas tievās zarnās, rīklē, mutes dobumā vai uz sievietes maksts gļotādas.
Lai veselību veicinošās baktērijas varētu bez ierobežojumiem pārņemt savus uzdevumus, ir svarīgi, lai organisma baktēriju flora būtu pareizi sastādīta; derīgajām baktērijām jābūt pastāvīgā un pietiekamā daudzumā.
Daudzas baktērijas spēj ražot cilvēkiem svarīgus enzīmus vai vielas ar antibiotiku iedarbību. Arī medicīna izmanto šo īpašumu. Piemēram, tādas zāles kā antibiotikas vai insulīnu ražo ar baktēriju palīdzību, piemēram, tā sauktajām Escherichia coli baktērijām. Tas tiek darīts, mērķtiecīgi izmantojot atbilstošo baktēriju metabolismu.
Baktērijas cilvēka ķermenī, kas nedod ne zinātniski izmērāmu labumu, ne izmērāmu kaitējumu, sauc par tā saucamajām kommensām. Turklāt cilvēka ķermenī ir baktērijas, kas no ķermeņa izvelk barības vielas, bet var arī novērst kaitīgo baktēriju nogulsnēšanos. Tādēļ šīs baktēriju formas sauc par simbiontiem.
Slimības
Reizēm tas patiesībā var būt veselības veicināšana baktērijas arī kaitīgi ietekmē ķermeni. Tas notiek, piemēram, kad baktērijas atstāj faktisko vidi cilvēka ķermenī un nonāk citā vidē. Piemēram, labvēlīgās baktērijas resnajā zarnā urīnceļos var izraisīt cistītu.
Papildus labvēlīgajām baktērijām ir liels skaits baktēriju, kas bojā cilvēka ķermeni, un tāpēc tās sauc arī par patogēniem. Šādu baktēriju kaitīgo ietekmi rada tā sauktie baktēriju toksīni, kurus izdala baktērijas. Dažādas indes, ko izdala dzīvās baktērijas, var izraisīt infekcijas slimības, piemēram, skarlatīnu, stingumkrampjus (pazīstamus arī kā stingumkrampjus), garo klepu vai difteriju (augšējo elpceļu slimība).
Mirstošās baktērijas var izdalīt arī toksīnus, kad tie sadalās. Piemēram, noteiktu vēdertīfa formu var izraisīt salmonellas (stieņa formas baktērijas). Dažas baktērijas var izdalīt toksīnus, kas ir tik spēcīgi, ka tos var izmantot kā bioloģiskos ieročus.
Atkarībā no formas slimību izraisošās baktērijas no viena cilvēka uz otru var pārnest dažādos veidos. Iespējama baktēriju pārnešana caur gaisu, caur ūdeni vai ar dažādiem ķermeņa šķidrumiem, piemēram, siekalām, urīnu vai asinīm.
Arī baktērijas noteiktā laika posmā spēj mutēt, tāpēc tās vairs nevar cīnīties ar tādām zālēm kā, piemēram, noteiktas antibiotikas. Šīs baktērijas attīsta tā saucamo pretestību un tāpēc rada nopietnus draudus veselībai. Varat arī izlasīt mūsu rakstus par pēdējo: MRSA infekcija un ESBL infekcija.
.jpg)
