Kurjeru vielas

Kurjeru vielas ir signālvielas, kas kalpo signālu un informācijas pārraidei starp organismiem vai starp organisma šūnām. Signālvielas pilda dažādas funkcijas. Traucējumi signāla pārraidē organismā var izraisīt ievērojamas veselības problēmas.

Kas ir kurjera vielas?

Messenger vielas ir atšķirīgi strukturētas ķīmiskas vielas, kas dažādos veidos pārraida signālus starp organismiem vai starp organisma šūnām. Tās ir ķīmiski pilnīgi atšķirīgas vielas vai vielu grupas. Parasti tos klasificē pēc to funkcijas vai ietekmes. Klasifikācijā ir vienmērīgas pārejas, kas bieži ir ļoti patvaļīgas.

Savienojumiem, kas veic līdzīgas funkcijas, var būt pilnīgi atšķirīgas ķīmiskās struktūras. Ikviens organisms neatkarīgi no tā, vai tas ir augs, dzīvnieks vai cilvēks, sūta kurjerus un vienlaikus saņem sūtījumus. Tas pats attiecas uz visām organisma šūnām. Ziņotājvielas pēc to funkcijas tiek sadalītas hormonos, kairomonos, neirotransmiteros, parahormonos, feromonos vai fitohormonos. Atkarībā no darbības veida tiek diferencētas arī intra- un starpspecifiskās signālvielas.

Intraspecifiskās kurjeru vielas apmainās ar informāciju sugas iekšienē, savukārt starpspecifiskās signālvielas ir atbildīgas par saziņu starp sugām. Intraspecifiskās aktīvās sastāvdaļas sauc par feromoniem. Starpcitu kurjervielas ir zināmas kā aloķīmiskas vielas. Tomēr feromoni un aloķīmiskās vielas satur tikai to signālvielu daļu, kas izraisa komunikāciju starp organismiem. Hormoni un neirotransmiteri savukārt pārraida signālus starp šūnām vai pat organisma šūnās.

Anatomija un struktūra

Hormoni ir vienas no vissvarīgākajām kurjeru vielām organismā. Viņi kontrolē vielmaiņas procesus organismā. To darot, tie tiek pārnesti no šūnas uz šūnu vai arī no asinīm vai seruma tiek pārnesti no hormonus ražojošā orgāna (endokrīno dziedzeru) uz mērķorgānu. Ir arī hormoni, kas darbojas šūnā, kur tie tiek ražoti. Tas, kas visiem hormoniem ir kopīgs, ir kontroles un regulēšanas funkciju veikšana organismā.

Ķīmiski tie ir pilnīgi neviendabīgi. Ir, piemēram, steroīdi hormoni, steroīdiem līdzīgi hormoni, peptīdu hormoni un hormoni ar atšķirīgu ķīmisko struktūru. No otras puses, parahormoni kontrolē ķermeņa funkcijas, bet neatbilst visiem hormonu kritērijiem. Parahormonos ietilpst, piemēram, oglekļa dioksīds, kas ir iesaistīts elpošanas funkciju kontrolē. Vēl viena svarīgu kurjeru vielu grupa ir neirotransmiteri .Tās ir nervu sistēmas signālvielas un attīsta to iedarbību, saistoties ar tā saucamajiem receptoriem.

To iedarbība aprobežojas ar nervu šūnām. Feromonus kā vēl vienu signālvielu grupu izstaro organisms, un tos atkal saņem vienas sugas organisms. Alkoķīmiskās vielas ir kurjersistēmas, kuras izsūtījis viens organisms un kuras saņem citas sugas organisms.

Funkcijas un uzdevumi

Visu kurjeru vienīgais kopējais īpašums ir to funkcija pārraidīt informāciju un tādējādi izraisīt reakcijas galapunktā. Tomēr informācijas nodošanas forma un signālvielu ķīmiskā struktūra ievērojami atšķiras.Hormonu uzdevums ir vadīt un kontrolēt vielmaiņas procesus un regulējošos mehānismus organismā.

Viņi lielā mērā ir atbildīgi par atsevišķu orgānu darbību. Cita starpā tie regulē augšanu, minerālu līdzsvaru, cukura līmeni asinīs, seksuālās funkcijas, enerģijas metabolismu un pat citu hormonu darbību organismā. Neirotransmiteriem ir lokāla iedarbība uz nervu sistēmu. Viņi uzbudina un kavē nervu šūnas un nodrošina stimulu pārnešanu. Viņi attīsta savu efektu, piestājot pie īpašiem receptoriem.

Cita starpā tie rada laimes sajūtas, nomāc sāpes vai rada reakcijas uz noteiktiem stimuliem. Plaši pazīstami neirotransmiteri ir endorfīni vai citokīni. Feromoni, savukārt, kontrolē sugas organismu izturēšanos, cita starpā, tie ietekmē arī cilvēku dzīves veidu. Uz feromonu bāzes attīstās arī simpātijas un antipātijas. Alkoķīmiskās vielas ir kurjera vielas, kas ietekmē dažādu sugu organismu izturēšanos.

Jūs varat atrast savus medikamentus šeit

Slimības

Kurjeru vielu dažādo funkciju dēļ to mijiedarbības traucējumi var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Endokrīnās sistēmas disregulācijas jo īpaši izraisa ar hormoniem saistītas slimības. Atsevišķu endokrīno orgānu pārmērīga vai nepietiekama darbība rada tipiskus simptomus. Tādējādi insulīns regulē cukura līmeni asinīs. Insulīna trūkums izraisa cukura diabētu.

Vairogdziedzeris ražo vairogdziedzera hormonus tiroksīnu un trijodtironīnu. Viņi regulē enerģijas metabolismu. Ar hiperaktīvu vairogdziedzeri metabolisms dramatiski paātrinās, savukārt nepietiekams vairogdziedzeris noved pie metabolisma palēnināšanās ar depresijas, noguruma un sliktas veiktspējas attīstību. Ja virsnieru garozā tiek ražots pārāk daudz kortizola, parādās tipiski Kušinga sindroma simptomi ar stumbra aptaukošanos, pilnmēness seju, paaugstinātu cukura līmeni asinīs un novājinātu imūnsistēmu.

Ja saslimst pat augstāka līmeņa endokrīnās sistēmas orgāni, slimības gaita bieži ir sarežģīta vairāku hormonu mazspējas dēļ. Tipisks piemērs ir panhipoituitarisms. Hipofīzes priekšējā daļa kļūst slima, un visi septiņi tajā izveidotie hormoni var neizdoties. Ja dzemdību laikā tiek iznīcināta mātes hipofīze, attīstās Šehana sindroms. Slimību var izraisīt ne tikai hormonu deficīts vai pārmērība.

Neirotransmiteru funkcijas regulēšana bieži ir arī nopietnu slimību cēlonis. Tie galvenokārt ir neiroloģiski vai psiholoģiski traucējumi. Depresiju bieži izraisa dopamīna trūkums. Var tikt traucēta arī tā saistīšanās ar receptoriem. No otras puses, neirotransmiteru disregulācija var izraisīt arī tādas slimības kā Parkinsona vai epilepsija.