Crura cerebri

Crura cerebri veido abus Smadzeņu kājas un attēlo vidējā smadzeņu daļu.Tās satur iekšējās kapsulas šķiedras, caur kurām nervu trakti no dažādām smadzeņu zonām galvenokārt virzās uz tiltu (pons). Šo nervu šķiedru bojājumi var rasties, piemēram, insulta laikā, un tie var izraisīt raksturīgus simptomus, piemēram, hemiplegiju.

Kas ir smadzeņu cīpsla?

Galvas smadzenes vai smadzenes ir daļa no smadzeņu vidusdaļas, kur tās atrodas priekšējā reģiona pamatnē. Essu nigra robežojas ar crura cerebri, kas ir smadzeņu vidusdaļas galvenā zona un ir melnā krāsā melanīna un dzelzs satura dēļ.

Nav skaidra robeža starp crura cerebri un citām divpusējām smadzeņu struktūrām, pedunculi cerebri. Eksperti to izmanto, lai atsauktos tikai uz smadzeņu kājām vai smadzeņu kātiem, pie kuriem tiek apvienotas smadzeņu kājas un vidējā smadzeņu pārsegs (tegmentum mesencephali). Starp smadzeņu kājiņām ir starpdzemdību fossa, kas ir bedre. Tas atrodas vidusdaļā un tādējādi atdala pedunculi cerebri un tādējādi arī crura cerebri viens no otra.

Tālākās vagas tos atdala no pārējiem apkārtējiem audiem. Papildus cerebrālajai daļai un smadzeņu apvalka vidusdaļai (tegmentum mesencephali) katrā puslodē ir arī smadzeņu vidusdaļa (tectum mesencephali).

Anatomija un struktūra

Oculomotor nervs parādās starpnozaru fossa un atrodas starp abām galvaskausa kājām. Šis nervu ceļš veido III. Galvas nervs un ir atbildīgs par dažādām acu kustībām.

Turklāt nervu šķiedras, kas pieder pie iekšējās kapsulas, iet caur smadzeņu apvalku un transportē informāciju no citiem smadzeņu apgabaliem uz smadzeņu stumbru. Fizioloģijā tiek izdalītas piecas dažādas šķiedras (šķiedras) crura cerebri. Arnolda saišķi vai fibrae frontopontinae virzās no frontālās daivas pār capsula interna un crura cerebri līdz tiltam (pons); garozas kodola šķiedras no smadzeņu stumbra caur motorisko garozu nogādā informāciju no iekšējās kapsulas.

Iekšējā kapsulā piramīdveida trakts veido kortikospinālās šķiedras, kas arī pārraida motora komandas - tās sauc arī par piramīdveida traktu. Smadzeņu augšstilbu iekšējā kapsulā ietilpst arī Trekkas saišķi (Fibrae temporopontinae), kas stiepjas no īslaicīgās daivas virs Crura cerebri līdz tiltam, kā arī Fibrae parietopontinae.

Funkcija un uzdevumi

Crura cerebri uzdevums galvenokārt ir saistīts ar nervu traktātiem, kas tam iet cauri. Katrs drupatas cerebri galvenokārt caur dažādām šķiedrām pārraida motorisko nervu signālus, kas izsauc brīvprātīgas kustības. Komanda muskuļu kontrakcijai rodas vienā no smadzeņu motoro vadības centriem; lielākā daļa no tām atrodas smadzeņu smadzeņu garozā.

Kad tiek izveidots neironu signāls, tas izplatās kā darbības potenciāls caur neironu nervu šķiedrām. Nervu šķiedras ir pavedienu veida šūnu pagarinājumi. Dabisko datu ceļos signāli šķērso smadzenes un vidējo smadzenes, kas ietver arī smadzeņu apvalku. No turienes viņi nonāk blakus esošajos punktos, kas atrodas starp vidējo smadzenīti un iegareno medulu (medulla oblongata). Lai darbības potenciāls izraisītu reakciju muskuļos, tas jātransportē tālāk caur muguras smadzenēm.

Mugurkaula nervi atzarojas no muguras smadzenēm un tādējādi veidojas pāreja uz perifērisko nervu sistēmu. Visbeidzot, motora signāls sasniedz galapunktu caur citiem nerviem, kas iziet cauri visam ķermenim: Motora gala plāksnē nervu šķiedra stimulē inervētās muskulatūru un liek tai saīsināties (sarauties) vai atslābināties. Rezultāts ir apzināta kustība.

Slimības

Nervu traktu bojājumus, kas iziet cauri smadzeņu apvalkam, var izsekot, piemēram, ar insultu. Išēmisko insultu raksturo asinsrites traucējumi, kas izraisa skarto smadzeņu zonu nepietiekamu piegādi. Par to ir atbildīgs, piemēram, trombs vai embolija.

Abos gadījumos trombs sākotnēji veidojas asinsvados cilvēka ķermenī. Šis tā sauktais trombs galu galā var sašaurināt asinsvadu tādā mērā, ka tas ir pilnībā aizsprostots. Tomēr tas var arī atslābināties un pārvietoties ar asinsriti, līdz tas iestrēgst sašaurinājumā. Šajā gadījumā medicīna runā par emboliju. Ja tiek ietekmētas smadzenes, notiek insults. Atkarībā no tā, kuri smadzeņu apgabali tiek skarti, var rasties dažādi simptomi.

Tipiski simptomi ir tikai vienas rokas vai kājas hemiparēze vai paralīze, runas un rīšanas traucējumi, apziņas traucējumi, slikta dūša, vemšana, reibonis, Babinski refleksu traucējumi, amnēzija, dažādas kognitīvas vai neiropsiholoģiskas anomālijas, puslodes aklums ( Hemianopsija) un daudzām citām parādībām. Ārsti parasti izmanto datortomogrāfiju (CT), lai izveidotu smadzeņu attēlu, lai apstiprinātu insultu un noteiktu, kuras smadzeņu zonas tiek skartas.

Pēc iespējas ātrāk tiek veikti pirmie pasākumi, lai ierobežotu citu nervu šūnu nāvi. Aptuveni 60% no visiem insulta pacientiem pārdzīvo insultu un nākamo gadu. Vidējā termiņā un ilgtermiņā ārstēšana pēc insulta ietver plašu terapiju, kas bieži ietver ne tikai farmakoloģiskus un citus medicīniskus pasākumus, bet arī neiropsiholoģiskus, fizioterapeitiskus, logopediskus, ergoterapijas un citus līdzekļus.

Riska faktori, kas var veicināt insulta attīstību, ir vīriešu dzimums, vecāks vecums, paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, lipīdu metabolisma traucējumi, mazkustīgs dzīvesveids, diabēts (cukura diabēts), sirds aritmijas un ģenētiskā predispozīcija.