Endokardijs

Endokardijs aptver visu sirds iekšējo virsmu kā gludu iekšējo ādu. Visi četri sirds vārsti arī pieder pie endokardija. Sirds iekšējās oderes un sirds vārstuļu slimības bieži noved pie sirds mazspējas.

Kas ir endokardijs?

Endokardijs ir plāns audu slānis, kas līnijas sirds iekšējo virsmu. Kā iekšējais sirds trīs slāņu slānis tas sastāv no endotēlija un saistaudiem. Kā likums, tā biezums ir no 0,5 līdz 1 milimetram. Tas aptver visu sirds iekšpusi.

Tas ietver arī papilāru muskuļu cīpslu pavedienus. Sirds iekšējā odere ir atbildīga par efektīvu sirds darbību. Vēl viena svarīga endokarda funkcija ir četru sirds vārstuļu veidošanās, kurus veido tā krokas. Sirds vārstos atrodami īpaši šķiedrām bagāti audi. Sirds vārsti kā vārsts nodrošina, ka asinis plūst pareizajā virzienā. Endokardim nav savu asinsvadu. To piegādā subendocardial kapilāru tīkls.

Anatomija un struktūra

Endokardijs sastāv no vairākiem slāņiem. Ārējo slāni sauc par endotēliju un veido nepārtrauktu, vienslāņa plakanu epitēliju. Tam seko subendoteliālais slānis kā otrais slānis. Tas sastāv no vaļīgiem saistaudiem ar dažiem fibroblastiem.

Cits slānis sastāv no elastīgiem saistaudiem un gludiem muskuļiem. Šo slāni sauc par stratum myoelasticum. Myoelasticum slānis atkal ir sadalīts četrās daļās. Tie ietver elastīgo starpsienu (lamina elastica interna), lamina muscularis un (lamina fibroelastica externa). Pēdējais un ārējais saistaudu slānis ir subendocardial tela. Tas sastāv no vaļīgiem saistaudiem, kas satur arī Purkinje šķiedras (ierosmes vadīšanas sistēmas nervu šķiedras).

Tomēr subendocardial tela nav endokardā virs papilāru muskuļu cīpslu pavedieniem. Šis slānis arī ne vienmēr tiek piešķirts endokardam. Drīzāk tas atrodas starp endokardu un miokardu. Papildus nervu šķiedrām un ierosināšanas sistēmas daļām tas satur arī asinis un limfvadus. Endokardijs attiecas ne tikai uz sirds iekšējo oderi. Četri sirds vārsti ir arī endokardija daļa. Tie ietver mitrālā vārstuļa, aortas vārsta, trikuspidālā vārsta un plaušu vārstu.

Sirds vārsti ir sadalīti kabatas un bukletu vārstos. Katrā sirds pusē ir kabatas atloks un buras atloks. Buru vārsti ir ieplūdes vārsti, un kabatas vārsti ir sirds kambaru izejas vārsti. Bukletu vārsti ietver mitrālā vārstu un trikuspidālo vārstu. Aortas vārsts un plaušu vārsts ir kabatas vārsti. Endokardā ir atšķirīgi slāņu biezumi dažādās sirds daļās. Sirds kambaros tas ir plānāks nekā ātrijos un sirds kreisajā pusē biezāks nekā sirds labajā pusē. Endokarda dažādu slāņu biezumu iemesls, iespējams, ir meklējams tā atšķirīgajos spriegumos.

Funkcija un uzdevumi

Endokardijs pilda divas svarīgas funkcijas. Tā kā sirds iekšējā odere nodrošina gludu virsmu. To darot, tas uzlabo asinsriti sirdī. Viņu spoguļveidīgā virsma neļauj asinīm pielipt pie sirds iekšējās sienas. Tas novērš trombu veidošanos. Asins plūsma ir vienmērīga, un sirds var efektīvi darboties. Pat vismazākie izciļņi negatīvi ietekmē sirds izvadi.

Kad rodas plūsmas pretestība, veidojas virpuļi, kas var izraisīt asins recekļu veidošanos. Izciļņi bieži ir sirds iekšējās oderes iekaisuma (endokardīta) rezultāts. Endokards veic otro svarīgo funkciju sirds vārstuļu veidā. Kā jau minēts, sirds vārsti darbojas kā sirds iekšējie vārsti. Viņi nodrošina, ka asinis var plūst tikai vienā virzienā.

Vai nu kā skrejlapu vārsti tie ļauj asinīm ieplūst sirds kambarī, vai kā kabatas vārsti no sirds kambara. Veseliem sirds vārstiem tiek bloķēts apgrieztais virziens. Divi endokarda saistaudu slāņi, slāņi, kalpo kā endotēlija mainīgais slānis, kad sirds muskulis saraujas (sistolē). Kad relaksācijas fāzē sirds muskulis izplešas (diastolē), elastīgās šķiedras un muskuļu šūnas nodrošina, ka endokards netiek pārslogots.

Slimības

Saistībā ar endokardu var rasties slimības, kas bieži noved pie hroniskas sirds mazspējas. Iekaisuma procesi uz sirds iekšējās oderes vai sirds vārstiem ir zināmi kā endokardīts. Pastāv infekcijas un neinfekciozas šīs slimības formas. Bakteriālo endokardītu cilvēkiem bieži izraisa baktērijas, kas rodas no vēl neārstētām infekcijām. Tie var būt, piemēram, streptokoki, stafilokoki vai enterokoki.

Šī slimība izpaužas ar periodisku drudzi, vispārēju vājumu, apetītes zudumu, sirds murmināšanu un ūdens aizturi. Baktēriju endokardītu ārstē ar antibiotikām. Tas var rasties pneimonijas, urīnceļu infekciju, bronhīta vai tonsilīta rezultātā. Pacientiem ar jau esošiem sirds defektiem ir lielāks risks saslimt ar sirds slimībām infekcijas gadījumā. Risks tiek palielināts arī pēc operācijām. Dažreiz reimatiskais drudzis rodas kā bērnu un pusaudžu infekcijas slimību komplikācija, kas izpaužas kā endokardīts.

Endokardīta cēloņi var būt arī neinfekciozi. Atsevišķi audzēji arī izraisa endokardītu. Autoimūnas slimības, kas ietekmē sirdi, bojā arī endokardu. Turklāt sirdī ir alerģisks iekaisums, kas izraisa endokardītu. Pēc Šveices ārsta Vilhelma Lēfera šo slimību sauc par Lifera sindromu. Visbeidzot, arterioskleroze bieži ietekmē arī sirds vārstus. Lielākā daļa sirds vārstuļu defektu ir saistīti ar jau esošām sirds baktēriju un arteriosklerozes slimībām. Tomēr bieži nevar izslēgt pārdzīvojušu reimatisko endokarda iekaisumu.

Tipiskas un izplatītas sirds slimības

• Sirdstrieka
• Perikardīts
• Sirdskaite
• Priekškambaru fibrilācija
• Miokardīts