Zema pašapziņa

Cilvēks, kurš ir pārliecināts par sevi, ir pārliecināts par savām spējām. Pašapziņa tiek izteikta, izmantojot pašpārliecinātu izturēšanos. Attiecīgi uz āru vērsta pašpārliecināta izturēšanās atspoguļo aģenta iekšējo subjektīvo pašnovērtējumu.

Kas ir zems pašnovērtējums?

Ar terminu “pašpārliecinātība” apzīmē mūsu pašu iekšējo novērtējumu attiecībā uz mūsu personību, spējām, talantiem, stiprajām un vājajām pusēm.

A zema pašapziņa bieži tiek izteikta skaļā un pamanāmā uzvedībā.

Tādā veidā ārpasaulē parādās it kā pašpārliecināta cilvēka fasāde. Cilvēku ar zemu pašnovērtējumu nomoka mazvērtības kompleksi, kas izraisa pašnovērtējuma trūkumu un iekšēju nedrošību.

Tomēr ne katrai skaļai vai pamanāmai uzvedībai ir jānozīmē zems pašnovērtējums. Aiz tā patiesībā var būt spēcīgs cilvēks. Tāpat pat neuzkrītošam un pazemīgam cilvēkam var būt spēcīga pašsajūta.

cēloņi

Zema pašnovērtējuma iemesliem var būt dažādi. Psihologu vairākums uzskata, ka veselīgam pašnovērtējumam jābūt neatkarīgam no ārējām ietekmēm. Personas individuālās vajadzības, kas ir atkarīgas no ārējiem faktoriem, ir neaizstājamas. Saskaņā ar Maslova vajadzību hierarhiju tie ietver Panākumi, atzīšana, novērtēšana un cieņa, ko līdzcilvēki var parādīt viens otram.

Individuālo vajadzību apmierināšana vai to trūkums lielā mērā ir atkarīgs no tā, kāds izskatās iespaida attēls cilvēka bērnībā. Autonomijas fāze sākas dažos pirmajos dzīves gados. Ja to nomāc, tas vairs nevar attīstīties. Smagos gadījumos tas var izraisīt patoloģiskas pašvērtības sajūtu pieaugušā vecumā, kas var izraisīt trauksmi, saskaroties ar ikdienas lietām.

Bērns, kurš tiek kritizēts tikai viņu audzināšanā, iemācās sevi redzēt kā nekārtīgu. Bieži vien vecāku acīs bērni pieļauj kļūdas, kuras nekavējoties pārvērš bērna vispārējās personības vērtējumos. Tikai kļūdas negatīvas kritikas verbalizācijas rezultātā bērns nevar attīstīt veselīgu pašvērtības sajūtu. Nepārtraukta slavēšanas un atzīšanas neveiksme galu galā noved pie mazvērtības kompleksiem pat bērnībā.

Pastāvīga piespiedu akla likumu un ierobežojumu ievērošana vēlāk noved pie pašrefleksijas nespējas, jo ieskats par savu rīcību caur veselīgu attiecību veidošanu starp vecākiem un bērnu nav noticis.

Zema pašnovērtējuma cēlonis ir atrodams arī vēlākā pieredzē pieaugušā vecumā. Pašapziņas zudums var rasties, sadarbojoties ar narcististu vai ikdienas profesionālajā dzīvē, ja trūkst veiksmes. Panākumu trūkums bieži noved pie atzīšanas trūkuma. Cilvēki, kas cieš no zema pašnovērtējuma, bieži sevi definē tikai snieguma izteiksmē, ja šī persona ir iemācīta to darīt.

Cilvēkiem, kuri cieš no zema pašnovērtējuma, trūkst iespēju izturēties pret sevi ar cieņu. Tas noved pie necienīgas izturēšanās pret līdzcilvēkiem. Cilvēks, kurš, piemēram, kā bērns, saņēma pārāk maz uzmanības, vēlāk par to sacentīsies uzvedībā. Ārkārtējos gadījumos tā ir kā atkarība.

Jūs varat atrast savus medikamentus šeit

Personality Personības traucējumu zāles

Simptomi, kaites un pazīmes

Cilvēks, kurš cieš no pašcieņas trūkuma, bieži vien ir greizsirdīgs par citu panākumiem. Tas noved pie tā, ka uzslavas netiek apzināti izteiktas līdzcilvēkiem, lai viņus psiholoģiski destabilizētu. Līdzcilvēku psiholoģiskās destabilizācijas rezultātā destabilizējošie cilvēki un cilvēki, kas cieš no zemas pašnovērtējuma, padara sevi “lieliskus” no subjektīvā viedokļa.

Citu cilvēku panākumus var uztvert kā tiešus draudus personai ar zemu pašnovērtējumu. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad šie cilvēki atrodas tiešā tuvumā, neatkarīgi no tā, vai tas ir darba kolēģis vai brālis.

Cilvēkiem, kuri prasmīgi no ārpasaules slēpj savu zemo pašnovērtējumu, ir grūti attīstīt spēju paciest pieļautās kļūdas. Neveiksme ātri kļūst negatīva un dažos gadījumos pat brutāla.

Tiešo konfrontāciju bieži izmanto kā preventīvu līdzekli, lai uzbrukušajam kolēģim neļautu nopratināt personu, kura cieš no zemas pašnovērtējuma. Citus viedokļus parasti uzskata par tiešu uzbrukumu personai vai subjektīvi par uzbrukumu savai eksistencei. Tāpēc naids un atsaucība var izraisīt cilvēku ar mazu pašnovērtējumu.

Bet ir arī cilvēki, kuri mierīgi dzīvo par savu zemo pašvērtību. Tā kā ir arī cilvēki, kuri ir klusi, bet joprojām ir pārliecināti par sevi. Pirmajā gadījumā šie cilvēki bieži izrāda daudz uzvedības problēmu.

Viņi bieži izstājas un baidās no ikdienas vai nepazīstamām situācijām, kurās baidās, ka viņus vērtē citi. Šīs bailes var sasniegt pilnīgas izolācijas līmeni. Apzināti izvairās no situācijām, kurās uzmanības centrā varētu būt persona, kas cieš no zemas pašnovērtējuma. Bailes no negatīva sprieduma ir pārāk lielas.

Šāda veida dzīve viņu dzīvē notiek nemierīgi, kamēr viņi neuzticas ne privātajai, ne profesionālajai dzīvei. Viņu nomoka ikdienas situācijas. Šiem cilvēkiem ir grūti pieņemt lēmumus.

Šī nespēja pieņemt lēmumus var izraisīt patoloģisku aizkavēšanos. Šajā gadījumā var runāt par traucējumiem. Prokrastinācija vairs nav balstīta uz slikta laika pārvaldību, sliktu organizāciju vai slinkumu. Tas aug no bailēm no neveiksmēm saknēm.

Komplikācijas

Parādītā izturēšanās var izraisīt nopietnas komplikācijas. Šīs komplikācijas izplatījās visās ikdienas dzīves jomās. Attiecīgi zems pašnovērtējums var izraisīt smagu depresiju. Ir cilvēki, kuri šajos gadījumos sāk vērst iekšējās agresijas pret sevi. Var izraisīt paškaitējumu vai pašnāvību. Bet arī pilnīga izolācija no ārpasaules var būt sekas. Tas var izraisīt nopietnus personības traucējumus.

Klusajam tipam bīstamas ir attiecības, kurās partneris varas izmantošanas nolūkā ļaunprātīgi izmanto sava kolēģa zemo pašapziņu. Par upuri šeit kļūst cilvēks ar zemu pašnovērtējumu, kurš nezina, kā sevi aizstāvēt. Ārkārtējos gadījumos no subjektīvā viedokļa attiecīgajai personai ir bezcerīga situācija. Autonomijas neveiksme, kas var sākta bērnībā tiek turpināta attiecībās.

Zemapziņā šāda veida cilvēki, kas cieš no mazvērtības jūtām, meklē partneri, kurš viņam atdos to, ko viņš bija pieradis bērnībā.

Privātajā un profesionālajā dzīvē cilvēki bez pašapziņas bieži tiek uztverti kā apgrūtinājumi. Profesionālajā vidē viņi vai nu ar savu izturēšanos var spīdzināt līdzcilvēkus un sabojāt uzņēmumu, vai arī kavē viņu darbu, pateicoties pastāvīgai nespējai pieņemt lēmumus. Gan vienā, gan otrā virzienā var rasties tālejošas komplikācijas, kas var ietekmēt citu cilvēku dzīvi.

Īpaši vadības līmenī cilvēki, kas cieš no narcisma, kuri cenšas no ārpuses slēpt savu zemo pašapziņu, ir daudzu darbinieku problēma. Grandiozais “es”, kas sevi pauž no mazvērtības kompleksiem - vadītāja amatā - var pamudināt darbiniekus pamest darbu un tādējādi atteikties no droša darba. Ilgtermiņā šāda rīcība var tikai nodarīt kaitējumu visam uzņēmumam.

Cilvēki, kuri patoloģiski noliedz savu mazvērtības sajūtu pret sevi, neizdomā meklēt ārstēšanu, jo viņiem nav liekas, ka viņi ir garīgi slimi. Viņiem šķiet, ka uzmanības pievēršana ir pareiza. Viņi izvairās no atbildības par nodarīto kaitējumu, vainojot citus. Pašrefleksijas trūkums liedz psiholoģiskas ārstēšanas iespēju.

Kad jāiet pie ārsta?

Nepilnvērtības sajūta var izraisīt smagu depresiju. Šajā gadījumā ir nepieciešama profesionāla palīdzība psihoterapeitiskās ārstēšanas veidā. To var izdarīt kopā ar ārstēšanu ar narkotikām. Tomēr tikai ārsts vai psihiatrs var izrakstīt zāles. No otras puses, psihologs nav ārsts un nevar izrakstīt recepšu medikamentus.

Pašapziņas trūkums var izraisīt toleranci pret pastāvīgu pārkāpumu pret sevi. Ja upuri šādā veidā izmanto vardarbīga persona, nepieciešama bīstama pāra atdalīšanai nepieciešama kvalificēta palīdzība. Tikai tad var ķerties pie pakāpeniskas pašcieņas atjaunošanas.

Pilnīgas garīgas paralīzes gadījumā nepietiekama pašnovērtējuma dēļ ir pieejamas dienas klīnikas, kas piedāvā grupas psiholoģisko terapiju.

Ja attiecīgā persona joprojām ir dzīvotspējīga un var labi tikt galā ar ikdienas dzīvi, iespējams, nav nepieciešama profesionāla palīdzība. Ja cilvēkam, kurš cieš no zemas pašnovērtējuma, izdodas uzkrāt gribu kaut ko mainīt, viņš vai viņa var palīdzēt patstāvīgu pētījumu un ikdienas vingrinājumu veidā.

Ja tā ir narcistiska personība, veiksmīga ārstēšanas iespēja ir tikai tad, ja tā var apzināti uztvert sevi kā narcissistu.

Ārsti un terapeiti jūsu reģionā

diagnoze

Diagnozi var veikt, izmantojot psihoanalīzi. Pacienti bieži cieš no sekundāriem simptomiem, piemēram, depresijas, trauksmes vai panikas stāvokļiem. Terapeitiskās ārstēšanas laikā terapeits filtrē patieso problēmu. Tomēr depresijas pamatā vienmēr ir vairāki faktori. Viens no faktoriem var būt zems pašnovērtējums.

Problēmas, kas rodas dzīves laikā, bieži vien aizēno patiesos cēloņus. Lai iegūtu pirmo pārskatu, daži psihologi pirmās sesijas laikā pacientiem izplata anketu. Terapeitiskās pieejas, kuras izmanto dažādi psihologi, šajā sakarā var atšķirties. Dažas problēmas un to cēloņus var izfiltrēt vairākās sesijās.

Ārstēšana un terapija

Smagos gadījumos ir iespējams iegūt vietu dienas klīnikā. Tur attiecīgā persona saņem psihoterapeitisko palīdzību no kvalificēta personāla. Terapija tiek veikta arī grupā dienas klīnikā. Attiecīgajai personai būs iepriekš jāiepazīstas.

Lai problēmu risinātu mērķtiecīgi, individuālā terapija var šķist noderīgāka. Ne visi ir piemēroti terapijai grupas ietvaros. Jo īpaši cilvēki, kuri ir kļuvuši delikāti un jūtīgi viņu mazās pašnovērtējuma vai tā vispār neesamības dēļ, var nebūt piemēroti grupai.

Sevis izzināšana un griba jau var būt pirmie soļi, kad attiecīgā persona ir pietiekami spēcīga, lai izturētos pret sevi, un ir atzinusi savu problēmu. Ja cilvēkam ar pārāk mazu pašapziņu nav drosmes runāt par savu problēmu citas personas priekšā, tad var palīdzēt arī atbilstoša literatūra par pašpārliecinātības tēmu.

Izpausmes, kas rodas nepietiekama pašnovērtējuma rezultātā, var parādīties ārēji dažādos veidos. Sekas, piemēram, depresijas ārstēšana ar medikamentiem.

Perspektīva un prognoze

Cilvēku ar zemu pašnovērtējumu prognozes un prognozes nav sliktas, ja vien viņi jau nav izveidojušies par citiem nopietniem personības traucējumiem, kuriem nepieciešama ārstēšana.

Pašapziņu var iemācīties un attīstīt. Tas ietver aktīvu pašrefleksijas apguvi un savu vājo un stipro pušu apzināšanos. Var iemācīties arī fokusa maiņu no subjektīva fokusa uz pozitīvu domāšanu. Bet pašapziņas veidošanai ir nepieciešams laiks. Tomēr spēcīgas pašsajūtas veidošana nav neiespējama.

Psihoterapeitiskā ārstēšana var sniegt pareizo pieeju garīgo vājumu pārvēršanai stiprajās pusēs. Skartā persona tiek mudināta sadarboties terapijā un uzlabot dziedināšanas procesu pēc savas gribas.

Jūs varat atrast savus medikamentus šeit

Personality Personības traucējumu zāles

novēršana

Profilaksi sākotnēji var nodrošināt bērna vecāki. Vecākiem jāapzinās, ka pirmajos septiņos bērna attīstības gados ir iespiedums. Šis nospiedums pavada pieaugošo bērnu visu mūžu un ietekmēs visas turpmākās darbības.

Pareiza bērna autonomijas fāzes izturēšanās un atbildības nodošana bērnam stiprina atbildības sajūtu. Kļūdainas izturēšanās novērtējums nav tieši jāuzskata par kļūdainu personību. Tādā veidā bērnam tiek sniegts nepatiess priekšstats par sevi.

Izpratne un veselīgu attiecību veidošana starp vecākiem un bērniem veicina augoša bērna pašapziņu. Ja jau trūkst pašapziņas, preventīvos pasākumus vairs nevar veikt.

Pēcaprūpe

Ja terapija ir veikta, lai stiprinātu pašnovērtējumu, ir jāievēro noteikta turpmāka aprūpe. Šīs pēcaprūpes mērķis ir izvairīties no neveiksmēm. Īpaši tad, kad pacients atrodas uz labošanas, terapijas sesijas sākumā nevajadzētu pilnībā pārtraukt. Lai ilgtermiņā stiprinātu pašnovērtējumu, ir nepieciešama daudz pacietības un spēka.

Labs spēks ir profesionāla palīdzība no cilvēkiem, kuri ir apmācīti šajā jomā. Daudzi slimnieki domā, ka ir pārvarējuši slimību pēc terapijas vai ka viņi pat var iztikt bez profesionāla palīdzības. Tiek aizmirsts, ka neliels pārpratums var izraisīt neveiksmi.

Tieši tāpēc ir svarīgi izmantot turpmāko terapeitisko pasākumu priekšrocības, īpaši, ja jums ir zems pašnovērtējums. Ja tas netiek ievērots, tas var izraisīt tādas sekas kā domas par pašnāvību vai smagu depresiju. Tieši tāpēc ir svarīgi ievērot mērķtiecīgu turpmāko aprūpi, ja ir zema pašapziņa, pat pēc terapijas.

Ģimene var būt arī labs atbalsts un palīdzība slimības pārvarēšanā. Tas var sniegt attiecīgajai personai atbalstu un atbalstīt viņu turpmāku atveseļošanos. Ja nepieciešams, stundas var vienkārši samazināt un terapiju turpināt līdz brīdim, kad ārstējamais cilvēks ir pilnīgi pārliecināts, ka viņam vairs nav nepieciešams atbalsts.

To var izdarīt pats

Lai varētu attīstīties veselīga pašapziņa, ir jāpārorientējas uz savu domāšanas veidu. Daudzi cilvēki, kuri cieš no zemas pašnovērtējuma, koncentrējas uz negatīvu pieredzi un pareģo viņiem arī savu nākotni. Tāpēc ir jāapgūst pozitīvas domāšanas struktūras.

Pat ar ļoti vienkāršiem vingrinājumiem var attīstīties pašapziņa. Cilvēka pozā ir daudz ko lasīt. Piespiesti pleci, skatiens uz leju un noliekta poza nav augstas pašnovērtējuma pazīmes.

Šajā gadījumā būtu pretēji. Pat fiziskas pārmaiņas var izraisīt atšķirīgu attieksmi pret dzīvi. Pastaiga stāvus un skats uz priekšu ir pirmie īstie soļi ceļā uz veselīgu pašnovērtējumu.

Ja noteiktai lietai ir priekšrocības, tās var izmantot, izmantojot atlīdzības sistēmu. Tas palielina motivāciju kaut ko faktiski izbeigt.

Izmantojot pašrefleksiju, skartā persona var kļūt spējīgāka par paškritiku un parādīt lielāku toleranci pret citiem cilvēkiem. Tāpēc tas, kas kādreiz jutās kā pastāvīga cīņa pret sevi un citiem, var izvērsties par mierīgu eksistenci ar spēcīgu pašapziņu.