Artērijas

Lai uzturētu dzīvībai svarīgās funkcijas, ķermenī ir jāizdala daudzas vielas. Tā kā šīs vielas vienas pašas nespēj tikt galā ar ceļu, kas saderīgs ar dzīvi, daba šim uzdevumam radīja asinis. Šis ir šķidrums, kas cirkulē caur ķermeni labi izveidotā asinsvadu sistēmā, vienlaikus izdalot skābekli un citas vielas visā ķermenī. Šajā ciklā ārsti izšķir divu veidu asinsvadus no funkcionālā un anatomiskā viedokļa: Artērijas un vēnas.

Kas ir artērijas

Artērijas pamatā ir uzdevums transportēt no sirds izraidītās asinis, kas bagātas ar skābekli, uz attāliem ķermeņa reģioniem.

Tur skābeklis tiek izvadīts apkārtējos audos, jo šūnām tas ir nepieciešams, lai viņi varētu veikt savu funkciju un nenomirt. Šie procesi rada oglekļa dioksīdu, kas tiek absorbēts asinīs apmaiņā pret skābekli un tiek nogādāts plaušās, kur pēc tam to izelpo.

Asinis caur vēnām tiek nogādātas atpakaļ uz ķermeņa centrālajiem reģioniem. Tie satur 80 procentus no kopējā asins tilpuma, kas parasti ir četri līdz seši litri.Un otrādi, tikai 20 procenti asiņu vienlaikus atrodas arteriālajā sistēmā.

Anatomija un struktūra

Arteriālā sistēma anatomiski var tikt sadalīta lielās un mazās Artērijas, sadalīts arteriolās un kapilāros. Kursa raksturlielums perifērijā ir tāds, ka artēriju diametrs ir nepārtraukti mazāks, līdz zinātnieki beidzot runā par arteriolēm, kas arteriālās sistēmas beigu punktā saplūst ar kapilāriem, kas savukārt kalpo vielu apmaiņai ar apkārtējiem audiem.

Ja paskatās artērijas šķērsgriezumu zem mikroskopa, jūs varat redzēt, ka to veido trīs slāņi. Iekšpusē, t.i., vistuvāk asinīm, atrodas vienkāršs šūnu slānis, ko eksperti sauc par endotēliju. Otrkārt, ap endotēliju var redzēt muskuļu slāni, kuru ārpusē ierobežo saistaudi. Tas ir trešais slānis artērijas uzbūvē.

Muskuļu līmenim ir svarīga loma artērijas funkcijā, un tas mainās atkarībā no attāluma no sirds. Sirds artērijas ir ārkārtīgi elastīgas elastīgo elementu, tā saukto pavedienu, dēļ, kas atrodas muskuļu slānī. Tālāk no sirds pārsvarā ir kontraktilie elementi, tā ka runā par muskulatūras artērijām.

Funkcijas un uzdevumi

Artērijas dabiski kalpo asinīm, kas bagātas ar skābekli, pārsūtīšanai uz ķermeņa perifēriju. Tas notiek zem augsta spiediena, ko rada sirds, ko sauc arī par asinsspiedienu.

Kā apspriests iepriekš, sirds artērijas ir ārkārtīgi elastīgas, lai tās absorbētu pārmērīgas asinsspiediena svārstības, kas var izraisīt artēriju ilgstošu bojājumu. Šīs ietekmes zinātniskais nosaukums, ko var novērot galvenokārt galvenajā artērijā, ir vējdēseļa efekts.

Artērijas, kas atrodas tālu no sirds, lielākoties tiek piešķirtas muskuļu tipam. Kapilāri pārsprāgst ar paaugstinātu asinsspiedienu, kas valda galvenajā artērijā. Tāpēc tas ir jānolaiž no sirds attālās muskuļu artērijās, un tāpēc tos sauc par pretestības traukiem.

Tagad kapilāriem ir uzdevums pārnest vielas. Skābeklis un oglekļa dioksīds tiek apmainīti ar apkārtējiem audiem. Turklāt asinīs šķidrie komponenti, asins plazma, nonāk audos. Kopš šī brīža plazmu sauc par limfu, un tās uzdevums ir piegādāt šūnas, kas nav tieši savienotas ar asinsvadu sistēmu.

Slimības

Ļoti nozīmīga Artērijas sauc par arteriosklerozi. Tas notiek, piemēram, saistībā ar cigarešu patēriņu, stresu vai nepietiekamu uzturu.

Gadu gaitā artērijās uzkrājas nogulsnes, kas samazina kuģa elastību un samazina šķērsgriezumu. Viena no šīm divām sekām ir, piemēram, potenciāli letāls miokarda infarkts, kurā aizsērējušas koronārās artērijas neļauj sirds muskuļiem tikt apgādātiem ar skābekli.

Turklāt arterioskleroze var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu, kas gadu gaitā palielina asinsvadu plīšanas risku. Piemēram, tas var notikt smadzenēs. Šajā gadījumā var runāt par insultu, kas var izraisīt paralīzi, jutekļu zudumu un galu galā arī nāvi.