Ķermeņa cirkulācija

No Ķermeņa cirkulācija ir arī pazīstams kā lieliska asinsrite izraudzīts. Tas vada asinis caur lielāko ķermeņa daļu. Otra svarīga ķēde ķermenī ir plaušu cirkulācija, kas asinis ved uz plaušām un no tām.

Kāda ir asinsrite?

Ķermeņa cirkulācija sākas kreisajā kambara.Kamēr kambaru muskuļi saraujas, ar skābekli bagātas asinis caur aortas vārstu tiek izvadītas aortā. Ar katru sirdsdarbību galvenā artērija sasniedz 80 mililitrus asiņu. Izmesto asiņu daudzums ir pazīstams arī kā insulta tilpums.

Aorta rodas tieši no sirds. Tā diametrs ir aptuveni trīs centimetri un garums ir apmēram četrdesmit centimetri, un tā ir lielākā artērija cilvēka ķermenī. Viņu forma atgādina spieķi. Arkas formas sākums virzās virs sirds, pēc tam trauks nolaižas līdz iegurnim. Atbilstoši tās formai aorta ir sadalīta augošā aortā, aortas arkā un dilstošā aortā. Dilstošo aortu savukārt var iedalīt krūšu kurvja un vēdera aortā.

Visi pārējie lielie artēriju trauki atdalās no galvenās artērijas. Vissvarīgākās filiāles ir brahiiocefālijas stumbrs, kopējā miega artērija, subklaviālā artērija, celiakijas stumbrs, augstāka mezenteres artērija, zemāka mezenteres artērija un kopējā iliac artērija. Šīs lielās artērijas sadala mazākās un mazākās artērijās.

Pēc tam artērijas sazarojas arteriolās. Arterioli ir mazas artērijas. Tie ir smalkie asinsvadi, kurus joprojām var redzēt ar neapbruņotu aci. Kapilāri seko arteriolām. Tie ir tikai 0,5 milimetri gari, un to maksimālais trauka diametrs ir 10 mikrometri. Tie veido smalku kapilāru tīklu orgānos un audos, ko arteriolās piegādā asinis.

Kapilāri saplūst venulās. Tajos savāc skābekļa trūkuma asinis no orgāniem un audiem. Venulas apvienojas, veidojot lielākas vēnas. Dažās vēnās ir ievietotas portāla vēnas. Pazīstamākā un vissvarīgākā portāla vēna ir aknu portāla vēna (Vena portae). Tas savāc visas nesapāroto vēdera orgānu asinis. Galu galā visas ķermeņa vēnas nonāk augšējā (augstākā vena cava) vai apakšējā (inferior vena cava) vena cava. Šīs divas lielās vēnas venozās asinis nes atpakaļ uz sirdi. Viņi ieplūst labās sirds ātrijā.

No turienes asinis caur nelielu cirkulācijas sistēmu nonāk plaušās un, visbeidzot, kreisajā ātrijā. Tad atkal sākas lielais cikls.

Funkcija un uzdevums

Ķermeņa cirkulācijas galvenais uzdevums ir piegādāt orgānus un ķermeņa audus ar skābekli bagātām asinīm un atbrīvoties no venozām asinīm. Lielajām artērijām ir augsts spiediens un plūsmas ātrums. Asinis ātri tiek sadalītas visā ķermenī.

Arterioli kalpo kā vadības vārsti. Ja asinis ieplūst mazajos kapilāros ar lielo artēriju spiedienu, tas novedīs pie asinsvadu un audu bojājumiem. Arterioliem ir ļoti spēcīgas muskuļu sienas. Viņi var kontrolēt asins plūsmu, aizverot (vazokonstrikcija) vai atverot (vazodilatācija).

Mazos kapilārus izmanto šķidrumu, elektrolītu, vitamīnu, barības vielu, hormonu un citu vielu apmaiņai. Kapilāri šai funkcijai ir aprīkoti ar plānu asinsvada sienu. Šī membrāna ir caurlaidīga mazām molekulārām vielām, lai audos varētu iekļūt visas nepieciešamās barības vielas.

Dažos orgānos kapilāri ir paplašināti. Šādus sinusoīdus var atrast, piemēram, aknās un liesā. Sinusoīdu virsma ļauj šķērsot arī lielākas molekulas. Piemēram, aknās tiek sintezētas olbaltumvielas, kurām jāiet cauri sinusoīdiem. Sarkanās asins šūnas noplūst liesā. Liesu, cita starpā, izmanto, lai sakārtotu novecojušās vai deformētās asins šūnas.

Gluži kā kapilāriem, venulām ir tikai ļoti plāna trauka siena. Viņi savāc venozās asinis no audiem un nogādā vēnās. Tie kalpo arī atkritumu un vielmaiņas galaproduktu noņemšanai. Vēnām ir plānas, bet muskuļotas sienas. Tie kalpo arī kā ķermeņa rezervuārs.

Vēl viens svarīgs ķermeņa cirkulācijas uzdevums ir termoregulācija. Asins piegādi ādai kontrolē caur traukiem. Tas arī regulē siltuma izkliedi caur ķermeņa virsmu un galu galā ķermeņa temperatūru.

Slimības un kaites

Asinsrites traucējumi var ietekmēt sirdi vai asinsvadus. Visizplatītākā sirds un asinsvadu slimība ir paaugstināts asinsspiediens. Pārāk augsts asinsspiediens ilgtermiņā sabojā sirdi un asinsvadus. Augsts spiediens var izraisīt nelielas plaisas asinsvadu iekšējā ādā. Šajos punktos asinsvadu sienas sabiezē un sacietē stabilizācijai: attīstās ateroskleroze.

Papildu riska faktori asinsvadu pārkaļķošanās attīstībai ir fiziskās aktivitātes trūkums, aptaukošanās, smēķēšana, podagra, cukura diabēts vai augsts holesterīna līmenis (hiperholesterinēmija). Aterosklerozes sekundārās slimības ir sirdslēkmes vai insulti. Asinsvadu pārkaļķošanās iespējamās sekas ir arī perifēro artēriju oklūzijas slimība (PAOD) un nieru mazspēja.

Aortas aneirisma ir dzīvībai bīstama asinsrites slimība. Tas ir aortas izliekums. Ja ir izteikta aneirisma, pastāv asaru risks. Šāds plīsums ir saistīts ar ļoti augstu mirstības līmeni. Skartie pacienti dažu minūšu laikā asiņoja no iekšpuses. Īpaši sarežģīti ir tas, ka vairums aneirismu pirms plīsuma neizraisa diskomfortu.