Parietālās daivas

Bez tā Parietālās daivas Cilvēkiem nebūtu iespējama telpiskā domāšana, haptiska uztvere vai roku un acu kustību kontrolēta izpilde.

Smadzeņu platība, kas ir īpaši svarīga maņu vajadzībām, atrodas starp īslaicīgajām, frontālajām un pakauša daivām un kā centrālās nervu sistēmas sastāvdaļa var būt iesaistīta daudzos neiroloģiskos deficītos. Audzēji, insulti vai iekaisīgas CNS slimības, piemēram, multiplā skleroze, visbiežāk ir atbildīgas par disfunkcionālu bojājumu parietālajā daivā.

Kas ir parietālā daiva?

Parietālā daiva ir smadzeņu un centrālās nervu sistēmas daļa, kas galvenokārt ir atbildīga par maņu funkcijām. Medicīniskajā terminoloģijā šo smadzeņu daļu sauc par parietālo daivu, kas robežojas ar pakauša daivām un frontālām daivām un tādējādi veido smadzeņu centrālo daļu.

Tā kā parietālā daiva atrodas smadzeņu augšdaļā, tā daļēji ir arī Parietālās daivas sauca.Parietālo zonu no smadzeņu stumbra un smadzenītēm atdala temporālā daiva. Parietālās daivas rajonā ir arī astoņi Brodmann apgabali, kas apraksta smadzeņu garozas individuālās funkcijas.

Anatomija un struktūra

Parietālo daivu priekšējā daļā ierobežo centrālā vaga, bet aizmugurē - tā saucamā ocipitālā daiva. Aizmugurējā robeža veido līniju no sulcus parietooccipitalis līdz incisura praeoccipitalis. Apakšā temporālā daiva atrodas blakus parietālajai daivai.

Tādējādi diapazona apakšējā robeža ir aptuveni vienā līmenī ar Silvijas plaisu. Parietālajā daivā atrodas sulcus postcentralis un ar to savienotais sulcus intraparietalis, kas parietālās daivas aizmugurējo garozu sadala divās atsevišķās daivās. Tādējādi pati parietālā daiva sastāv no augšējās un apakšējās parietālās daivas, ko sauc arī par garozas parietalis posterior un lobulus parietalis inferior. Šajā smadzeņu apgabalā ir daudz tā dēvēto Brodmann apgabalu, kas sniedz norādes par tā vispārējo funkciju.

Funkcija un uzdevumi

Uztvere ir parietālās daivas jautājums. Kopumā šī smadzeņu zona veic svarīgus uzdevumus, apstrādājot visus maņu iespaidus. Somasensorās funkcijas jo īpaši ietilpst parietālās daivas darbības jomā. Šīs somasensīvās funkcijas galvenokārt ietver haptiskas, t.i., taustes uztveres sajūtas. Parietālā daiva ir iesaistīta arī redzes stimulu apstrādē, galvenokārt kustību noteikšanā skatītāja tiešajā redzes laukā. Parietālās smadzenes tādējādi lielā mērā ir atbildīgas par telpisko orientāciju.

Telpiskā uzmanība, telpiskā domāšana, kā arī lasīšana un aritmētika nebūtu iedomājama bez šīs smadzeņu daļas. Parietālo smadzeņu augšējā sadaļa jo īpaši analizē, kur lietas atrodas skatītāja redzamības laukā vai kur tās pārvietojas. Turklāt parietālā daiva izveido plānu, kā uztvērējs var nokļūt šajās lietās. Pat mērķtiecīga šo kustību izpilde notiek parietālajās smadzenēs. Caur šo smadzeņu daļu tiek uztvertas arī kustības un pieskārieni ādai.

Šajā jomā tiek pieņemts pat lēmums par to, kuram stimulam redzes laukā jāpievērš uzmanība. Objektu atpazīšana beidzot tiek īstenota apakšējās parietālās smadzenēs. Šim nolūkam informācija no redzes lauka ir saistīta ar sensācijas informāciju. Leņķiskā gyrusa zonā apakšējās parietālās smadzenes ir iesaistītas arī runāšanā un lasīšanā.

Parietālās daivas ietvaros intraparietālajam sulkam ir arī svarīgas funkcijas. Šis apgabals savieno redzes sistēmu ar cilvēka kustību sistēmu un galvenokārt tiek izmantots kontrolētai roku un acu kustību veikšanai.

Slimības

Saistībā ar parietālo daivu var rasties dažādi neiroloģiski traucējumi un slimības, no kurām katra ir attēlveidošanas bojājums. Viens no pazīstamākajiem no tiem ir Gersmana sindroms, ko 20. gadsimta sākumā pirmo reizi aprakstīja Jozefs Gerstmans un kurš faktiski pārstāv veselu simptomu kompleksu.

Šis sindroms tagad ir pretrunīgs, jo lielākajai daļai pacientu ar Gerstmann kompleksa simptomiem ir arī citi simptomi. Viens no individuālajiem Gerstmann sindroma simptomiem ir agrāfija. Tas nozīmē grūtības rakstīt, kas rodas neatkarīgi no motoriskajām prasmēm un intelekta. Acalculia, tas ir, skaitliskas grūtības, rodas arī simptomātiski. Parietālās daivas telpiskās funkcijas rada arī vājās un labās puses vājās puses un grūtības skaitīt un nosaukt pirkstus un kāju pirkstus.

Gerstmann sindroms rodas, ja tiek bojāts Brodmann apgabals 40, kas atrodas parietālajā daivā. Šādu kaitējumu, piemēram, var izraisīt insults vai iekaisums šajā jomā, piemēram, tādas deģeneratīvas slimības kā multiplās sklerozes dēļ.

Insultu, kā arī ar iekaisumu saistītu bojājumu gadījumā simptomi var regresēt nākamajās dienās un nedēļās. Otra slimība, kas tieši saistīta ar parietālo daivu, ir diezgan reti sastopamais Bálinta sindroms. Tā rezultātā nevar veikt mērķtiecīgu satveršanu vai roku kustības. Turklāt tiek traucētas mērķtiecīgas acu kustības, tiek traucēta redzes uzmanība un sarežģītos attēlus vairs nevar pilnībā uzņemt.

Divpusēji, parietāli vai parieto-pakauša bojājumi smadzenēs ir atbildīgi par klīnisko ainu. Papildus smadzeņu audzējiem un tādām slimībām kā Kreicfelda-Jakoba slimība, insulti un iekaisuma slimības var izraisīt arī šos smadzeņu bojājumus. Tāpat kā ar Gerstmana sindromu, simptomu deficīts Balinta sindromā var samazināties, ja tos izraisīja insults vai MS bojājums.