Alerģijas ir viena no visbiežāk sastopamajām cilvēku slimībām. Ikviens, kam ir alerģiska reakcija vai kurš vēlas saņemt alerģijas ārstēšanu, atrodas Alerģisti pareizajā adresē. Parasti alerģisko diagnostiku un terapiju piedāvā arī citu specialitāšu speciālisti.
Kas ir alerģists?
Alergoloģijā nodarbojas ar cilvēku alerģijām un to diagnostiku un ārstēšanu.
Papildu apzīmējums Alerģists ' var iegūt dermatologu, ENT speciālistu, internistu, pediatru, ģimenes ārstu vai pulmonologu darbu un pēc tam strādāt pie alergoloģijas.
Alergoloģija tādējādi jau ir atsevišķu disciplīnu apakšnozare.
Procedūras un terapija
No alerģists , kā norāda nosaukums, ir specializējusies alerģijās. Būtībā cilvēkiem var būt alerģiska reakcija uz visām apkārt esošajām vielām. Tas var būt pārtika, zāle, ziedputekšņi, mājas balodis, dzīvnieku mati, kukaiņu inde (bišu vai lapsenes dzēlītis), ķīmiskas vielas, kosmētikas piedevas, zāles vai metāli.
Arī neparastas un reti sastopamas alerģijas, piemēram, B. pret cilvēka spermu ir zināmi. Alerģijas var izpausties ar ūdeņainām acīm, izsitumiem, skrāpējošu rīkli un “aukstu degunu”, bet tas var izraisīt arī ārkārtas situācijas, piem. B. anafilaktiskais šoks. Viela, kurai ir alerģiska reakcija, izraisa smagu alerģisku reakciju ar elpas trūkumu, kas var izraisīt šoka stāvokli un potenciāli letālu, ja to nekavējoties neārstē.
Šādiem pacientiem parasti ir līdzi ārkārtas palīdzības komplekts, ko viņi vienmēr var izmantot ārkārtas gadījumos. Alerģiju var ārstēt, piemēram, ar desensibilizāciju / desensibilizāciju, kurā alerģiju izraisošā viela tiek atkārtoti ievadīta pacientam mazās devās kontrolētā veidā, līdz ķermenis vairs nereaģē uz alerģijām.
Tas nav iespējams katram pacientam, un to var izdarīt tikai ārsta uzraudzībā. Šādu ārstēšanu bieži veic alerģijas gadījumā pret dzīvnieku matiem, zāli un ziedputekšņiem, kā arī pret bišu vai lapsenes inde.
Diagnostika un izmeklēšanas metodes
Alergoloģiskā diagnoze sastāv no vairākām daļām. Pirmkārt, ārsts vienmēr centīsies noteikt alerģijas cēloņus un iespējamo ārstēšanu, pamatojoties uz pacienta slimības vēsturi un fizisko pārbaudi.
Ir pieejami arī asins analīzes un ādas izdurtēšanas testi. Pārbaudes vai skrāpējumu testos alergēni tiek sadrupti (iedurt pārbaudi) vai saskrāpēti (skrāpējumu pārbaude), un noteiktu laiku vajadzēja gaidīt, kamēr notiks alerģiska reakcija. Ja tas nav izdarīts, nav alerģijas pret šo vielu. Kontroles pārbaude ar histamīnu tiek izmantota, lai noteiktu, kāda varētu būt alerģiska reakcija šim pacientam.
Alerģijas testus var veikt arī ar tā dēvēto plākstera testu, ko uzklāj uz ādas un pirmo reizi nolasa apmēram pēc 48 stundām, bet otro reizi - pēc 72 stundām. Ir arī RAST (radioallergosorbenta tests) asins analīze, kurā no pacienta ņem asinis un laboratorijā pārbauda alergēnus. Tomēr tas sniedz tikai informāciju par to, vai pašlaik ir alerģija pret noteiktu vielu. Šajā sakarā ārsti izsniedz arī alerģijas caurlaides.
Tie vienmēr ir jāņem līdzi un regulāri jāatjauno. Jebkuram papildu ārstam jāpaziņo par alerģijām pret noteiktiem medikamentiem, kas arī jāņem vērā šajā pasē. Alerģijas šajā jomā ir iespējamas, piemēram, pret antibiotikām vai penicilīnu vai vietējiem anestēzijas līdzekļiem. Visiem ārstējošajiem ārstiem par to jāzina, lai varētu sniegt alternatīvu ārstēšanu.
Kas pacientam jāpievērš uzmanība?
Pacienti, kuriem ir Alerģisti jāapmeklē, galvenokārt var redzēt dermatologu, ENT ārstu, pulmonologu, internistu, pediatru vai ģimenes ārstu, kurš darbojas arī alerģijā. Klīnikās vai ādas klīnikās ir arī īpaši alerģijas pārbaudes centri.
To var uzzināt attiecīgajā klīnikā. Tikai tie, kas apmeklē reģistrētu ārstu, var veikt šīs pārbaudes un ārstēšanu, izmantojot savu veselības apdrošināšanu. Ja jums nepieciešama īpaša pārbaude, pirms apmeklējuma vislabāk ir jautāt alergologam, vai viņš to piedāvā. Viņš noteikti varēs piedāvāt alternatīvas vai arī būs gatavs piemērots tālruņa numurs.
.jpg)
