Stiepšanās saīsināšanas cikls

Pie Stiepšanās saīsināšanas cikls (DVZ) ekscentriskam muskuļa izstiepumam seko tā paša muskuļa koncentriska kontrakcija, kas ir enerģijas taupīšanas līdzeklis un izmanto izstiepšanās kinētisko enerģiju. DVZ ir svarīga loma reaktīvās kustībās, un to aktivizē muskuļu elastība un stiepšanās reflekss. Cikla traucējumi rodas ekstrapiramidālā sindroma kontekstā.

Kāds ir saīsināšanas cikls?

Stiepšanās saīsināšanas cikls ir neiromuskulārās sistēmas darbības veids. Aktivizētais muskulis sākotnēji tiek izstiepts pret tā darba virzienu, ko sauc arī par ekscentrisku muskuļu darbu. Ekscentriskajam darbam seko izstieptā muskuļa automātiska saīsināšana, kas ir pazīstama kā koncentriskā darba metode.

Stiepšanās-saīsināšanas cikls var būt ātrs vai lēns. Ātrais cikls notiek, piemēram, kā daļa no sporta kustībām. Tā kā muskuļiem ir plastiskas un elastīgas īpašības, kontrakcijas notiek automātiski un tūlīt pēc paplašināšanās. Tas nozīmē, ka ekscentriskam muskuļa darbam nekavējoties jāseko koncentriskam muskuļu darbam.

Muskuļu saraušanās notiek ilgi pirms muskuļa pielāgošanās stiepumam. Stiepšanās-saīsināšanas cikls izmanto uzkrāto enerģiju no stiepšanās kustības un koncentrisko darbu padara īpaši enerģijas taupīgu un ātru. Tādā veidā tiek panākta īpaši liela spēka attīstība.

Cikls galvenokārt ir atkarīgs no cīpslu un saišu elastības. Kontrakcija tiek izstiepšanas-saīsināšanas cikla laikā aktivizēta ar muskuļu vārpstu, kas ierosina stiepšanās refleksu motora reakcijas veidā uz stiepšanās stimulu.

Funkcija un uzdevums

Pirms stiepšanās sākuma tiek iepriekš aktivizēts muskulis iepriekšējās inervācijas nozīmē. Tas rada tā saukto maza darbības attāluma elastīgo stīvumu (SRES). Šis stīvums ļauj muskuļiem īsu brīdi pretoties stiepšanai. Neliela attāluma elastīgā stīvums galvenokārt ir saistīts ar muskuļa aktīna-miozīna tiltiem, kas īslaicīgi nodrošina izturību pret stiepšanos. Tiltu pretestība samazinās tā sauktā tilta deformācijas dēļ, turpinot izplešanos.

Stiepjot, muskulatūra tiek aktivizēta arī stiepšanās refleksa līmenī. Tas palielina saraušanās spēku, jo pastāv papildu šķērss tiltu veidošanās. Muskuļa kontraktilās daļas, t.i., aktīns un miozīns, palielina stīvumu. Turklāt stiepšanās dēļ muskuļa cīpslas ir iegarenas.

Tā saucamais izstiepšanas reflekss ir raksturīgs reflekss, kas liek muskulam sarauties, kad tas tiek izstiepts, un tādējādi pielāgo muskuļa garumu. Tāpat kā katrs reflekss, stiepšanās reflekss sākas ar stimulu, šajā gadījumā ar stiepšanās stimulu, kuru nosaka muskuļu vārpstas. Muskuļu vārpstas ir dziļas jutības maņu šūnas un ar afferentu nervu traktiem ir savienotas ar centrālo nervu sistēmu. Uzbudinājums tiek pārslēgts uz efferentiem motora nervu ceļiem, kas sāk muskuļa saraušanos. Tādā veidā ekscentriskā stiepšanās cilvēka ķermenī tiek atbildēta ar koncentrisku muskuļu kontrakciju.

Tagad kinētiskā enerģija no stiepes tiek izmantota kontrakcijai. Kaut arī daudzi avoti runā par kinētiskās enerģijas uzkrāšanos saistaudos, tikpat daudzi pieņem, ka tā tiek glabāta cīpslās. Cīpsla ir aptuveni ideāli elastīga, un šīs īpašības dēļ tai vajadzētu būt spējīgai uzglabāt kinētisko enerģiju. Kinētiskā enerģija rodas kustības ekscentriskajā fāzē un tagad atkal tiek atbrīvota. Tādējādi saīsināšanas cikls stiprina izturību salīdzinājumā ar tīri koncentrisku muskuļu darbu.

Stiepšanās-saīsināšanas cikla spēku nevar sasniegt ar tīri brīvprātīgu muskuļu darbu. Lai iedarbinātu ciklu, cīpslām jābūt maksimāli izstieptām. Tikai maksimālā stiepšanās laikā ķermenis baidās no cīpslas plīsuma un sāk saraušanos, lai sevi pasargātu. Tāpēc augsta izstiepjamība rada pagarināšanas-saīsināšanas ciklu, kuru ir grūtāk iedarbināt.

Slimības un kaites

Paildzināšanas-saīsināšanas cikls ir īpaši svarīgs reaktīvajam spēkam. Tas nozīmē reaktīvo kustību veikšanai nepieciešamo spēku, kas atšķiras no spontānā spēka. Reaktīvo spēku un tādējādi arī stiepšanās-saīsināšanas ciklu var veicināt ar plyometrisko treniņu.

Stiepšanās-saīsināšanas cikls zināmā mērā var atšķirties no cilvēka uz cilvēku un atkarīgs, piemēram, no apmācības līmeņa. Cikla atšķirībām nav jānotiek slimības dēļ. Tomēr jebkura neiromuskulāra slimība var negatīvi ietekmēt izstiepšanās saīsināšanas ciklu.

Piemēram, reaktīvā jauda ir ierobežota pēc sporta traumām. Plineometrijā stiepšanās refleksu veicina fizioterapija pēc šāda veida ievainojumiem.

Papildus sporta traumām novājināta refleksu spēja var norādīt uz neiropātijām. Tās ir perifērās nervu sistēmas slimības, kurām nav traumatiska cēloņa.

Turklāt ekstrapiramidālā sindroma hipokinētiski-stingrajā variantā tiek traucētas visas reaktīvās kustības. Ekstrapiramidālās sistēmas traucējumi centrālajā nervu sistēmā liek sevi izjust, piemēram, Parkinsona slimības, horejas vai ballisma kontekstā.

Turklāt tādas zāles kā neiroleptiķi ietekmē ekstrapiramidālo motoro sistēmu. Papildus ataksijām, trīcei vai sākuma kavējumiem tendence kristies ir tipisks sindroma simptoms. Ekstrapiramidālā sistēma ir neiroatomiska struktūra, kurā notiek superordinēti motora vadības procesi. Tātad ne visi motora vadības procesi atrodas piramīdās sistēmas piramīdveida trajektorijā. Visas vadības ierīces ārpus piramīdas sistēmas ir apkopotas kā ekstrapiramidālās sistēmas aktivitātes, piemēram, stiepes reflekss kā daļa no stiepes saīsināšanas cikla.

Šajā kontekstā visi ekstrapiramidālās sistēmas bojājumi var ietekmēt saīsināšanas ciklu. Tas attiecas uz baktēriju un autoimmunoloģiskiem iekaisuma, kā arī ar audzējiem saistītiem, deģeneratīviem, traumatiskiem un ar infarktu saistītiem neiroloģiskās struktūras bojājumiem.