Sirds starpsiena atdala sirds labo pusi no sirds kreisās puses. Var atšķirt kambaru un priekškambaru starpsienu.
Kas ir sirds starpsiena?
Sirds starpsienu sauc arī medicīniskajā terminoloģijā Starpsiena vai Sirds starpsiena izraudzīts. Tas atdala kreisās sirds atriumu un kambaru no labās sirds ausu un kambara. Kamēr labais atriums un labā kambara daļa ir tā sauktajā zema spiediena sistēmā vai nelielā cirkulācijā, sirds kreisā puse ar kreiso kambara un kreisais atriums pieder lielajai ķermeņa cirkulācijai.
Lielākā daļa sirds starpsienas defektu ir ģenētiski. Tie var rasties kā atsevišķi sirds defekti vai kombinācijā ar citām kroplībām un atkarībā no to atrašanās vietas izraisīt dažādus simptomus. Aptuveni nodalot priekškambaru starpsienas defektus un kambaru starpsienas defektus.
Anatomija un struktūra
Sirds starpsiena sastāv no priekškambaru starpsienas un kambaru starpsienas. Priekškambaru starpsienai (septum interartriale cordis) ir diezgan plāna siena, un tā atrodas starp labo un kreiso priekškambaru. Sirds aizmugurējā pusē starpsiena kļūst redzama kā interatrial sulcus.
Priekšējā pusē interaktīvo sulku tomēr aptver galvenā artērija (aorta). Ventrikulārā starpsienas siena ir biezāka nekā priekškambaru starpsienas siena. Ventrikulārā starpsiena atdala labo kambara no kreisā kambara. Starpsiena galvenokārt sastāv no biezas muskuļu sienas, kas atrodas kameru rajonā. Šo daļu sauc arī par pars muscularis.
Pret sirds pamatni siena tomēr kļūst plānāka un membrānai līdzīga. Tāpēc šajā apgabalā to sauc arī par pars membranacea. Pars membranacea ir nozīmīga sirds vadīšanas sistēmas sastāvdaļa. Viņa saišķis šeit nokļūst pirms sadalīšanas tawara locekļos un vēlāk Purkinje šķiedrās. Ventrikulārā starpsiena iet uz sirds ārpusi caur priekšējo un aizmugurējo interventricular sulku.
Funkcija un uzdevumi
Sirds starpsiena atdala sirds labo pusi no sirds kreisās puses un tādējādi nodrošina, ka arteriālās un venozās asinis nesajaucas. Skābekļa trūkuma asinis no orgāniem caur ķermeņa venozo sistēmu nonāk labajā ātrijā. Pēc tam asinis diastolē plūst labajā kambara caur trikuspidālo vārstu.
Sistēmas laikā asinis caur plaušu vārstu tiek izvadītas plaušu artērijās. Pēc tam plaušās notiek gāzes apmaiņa. Asinis, kas tagad ir bagātas ar skābekli, caur plaušu vēnām iekļūst kreisajā ātrijā un pa mitrālā vārstuļa - kreisajā kambara. Sistēmas laikā aortas vārsts atveras un asinis plūst aortā. No turienes tas tiek izplatīts visā ķermeņa arteriālā asinsvadu sistēmā un apgādā orgānus ar barības vielām un skābekli.
Slimības
Sirds starpsienas defektus sauc arī par starpsienas defektiem. Atkarībā no sākotnējās izpausmes var nošķirt iedzimtus un iegūtus starpsienas defektus. Priekškambaru starpsienas defekts ir viena no iedzimtām malformācijām. Tātad tas ir iedzimts.
Tā ir sirds kroplība, kurā sirds starpsiena starp diviem ātrijiem nav pilnībā aizvērta. Apmēram 10 procenti no visiem iedzimtiem sirds defektiem ir kambaru starpsienas defekti. Ventrikulārā starpsienas defekts ir viens no šuntu vitijas. Visi iedzimti sirds defekti, kuros ir savienojums starp asinsrites artēriju un venozām ekstremitātēm, ir šunta vitija. Atkarībā no asins plūsmas virziena var atšķirt šuntēšanu no labās uz kreiso un kreiso un labo pusi. Ventrikulārā starpsienas defekta simptomi ir atkarīgi no šunta lieluma.
Sirds defekts parasti kļūst pamanāms no 2 līdz 20 gadu vecumam.Lielākajai daļai pacientu ar kambaru starpsienas defektu ir neregulāra sirdsdarbība un sirds mazspējas pazīmes. Tie ietver, piemēram, elpas trūkumu un samazinātu sniegumu. Parasti pacientiem ar šādu defektu ir bāla ādas krāsa. Ekstremitātes bieži ir nedaudz zilganas krāsas (perifēra cianoze). Liela defekta gadījumā pirmie simptomi parādās mazuļa vecumā. Pat vēlāk bērni cieš no sirds klupšanas, samazinātas veiktspējas un elpas trūkuma, kad tiek pakļauti slodzei.
Ventrikulārā starpsienas defekts parasti ir arī iedzimts. Sirds starpsiena starp abām sirds kambariem nav pilnībā izveidojusies. Tieši tāpat kā priekškambaru starpsienas defekts, arī kambaru starpsienas defekts ir šunta vitium. Defekts lielākoties ir membrānā un retāk sirds starpsienas muskuļainajā daļā. Atkarībā no defekta lieluma var veidoties kreisās un labās puses šunta. Asinis plūst no kreisā kambara atpakaļ labajā kambarī, tā, lai labajā sirdī būtu spiediena slodze un tilpuma slodze.
Rezultāts ir plaušu hipertensija. Tā kā plaušu cirkulācijā nonāk vairāk asiņu, paaugstinās asinsspiediens plaušu traukos. Ja tas tā ir, šunta var apgriezties. Pēc tam asinis plūst no labā kambara tieši kreisā kambara. Tāpat kā mazi priekškambaru starpsienas defekti, arī mazie kambaru starpsienas defekti bieži paliek nepamanīti. Lielāki defekti galu galā noved pie kreisās sirds mazspējas un noved pie vairāk plaušu infekcijām.
Atrioventrikulārā starpsienas defekts ir arī iedzimta kroplība. Šajā kroplībā priekškambaru starpsienas defekta apvienojums ar kambaru starpsienas defektu izveido AV kanālu, tā veidojot dubultu kreisās un labās puses šuntu. Rezultāts ir absolūta tilpuma pārslodze ar sirds vārstuļu nepietiekamību. Sirds funkcija strauji pasliktinās, progresējot slimībai. Galu galā atrioventrikulārais starpsienas defekts parasti attīstās par pilnīgu sirds mazspēju.
.jpg)
