Divus sirds vārstus, kas savieno kreiso ātriju ar kreiso kambara un labo atriumu ar labo kambara, sauc anatomisku iemeslu dēļ Buru atloki izraudzīts. Divi skrejlapu vārsti darbojas pēc neatgriešanās principa, un kopā ar pārējiem diviem sirds vārstiem, kas ir veidoti kā tā sauktie kabatas vārsti, nodrošina sakārtotu asinsriti, kas tiek uzturēta atsevišķās sirdsdarbības fāzēs.
Kas ir buras atloks?
Divi no četriem sirds vārstiem ir veidoti kā tā sauktie skrejlapu vārsti. Divkāršā funkcijā kā ieplūdes un izplūdes vārsts tie katrs veido savienojumu starp kreiso atriumu (atriumu) un kreiso kambari (kambara) vai labo atriumu un labo kameru.
No funkcionālā viedokļa tiek saukti arī divi atloki Atrioventrikulāri vārsti vai AV vārsti izraudzīts. Bukletu vārstam sirds labajā pusē ir trīs bukleti (cuspis), kā jau norāda nosaukums trikuspidālais vārsts. Tā pārim sirds kreisajā pusē ir tikai divi griezumi, un to sauc par mitrālā vārstuļa vai bicuspid vārsta. Nosaukums mitrālā vārsts atgriežas līdzībā ar bīskapa vāciņu - mitrulu.
Divi skrejlapu vārsti atveras kambara relaksācijas fāzē (diastolē), kas notiek gandrīz vienlaikus ar ātriju spriedzes fāzi. Rezultātā asinis no ātrijas ieplūst kamerās un piepilda tās. Turpmākajā kameru (sistolē) spriegošanas fāzē divi vārstu vārsti aizveras tā, ka asinis no labās kameras tiek iesūknētas plaušu artērijā. Tajā pašā laikā kreisais kambaris saraujas un iesūknē asinis aortā - ķermeņa artērijā, no kuras atdalās visas lielās asinsrites artērijas.
Anatomija un struktūra
Savu funkciju dēļ abus skrejlapu vārstus īsi sauc arī par atrioventrikulāriem vārstiem vai AV vārstiem. Sirds labās puses AV vārsts sastāv no trim skrejlapām, ko sauc par cuspis, kas tam deva nosaukumu trikuspidālais vārsts.
Sirds kreisās puses bukletu vārsts sastāv tikai no divām bukletiem, no kuriem atvasināts tā nosaukums bicuspid valve. Tomēr tas ir labāk pazīstams ar nosaukumu mitrālā vārsts, jo tā izskats nedaudz atgādina mitra, katoļu bīskapu galvassegas. Atsevišķu cusps malas ir savienotas ar papilāru muskuļiem ar daļēji sazarotiem cīpslu pavedieniem, chordae tendineae. Tie ir mazi muskuļu pacēlumi, kas rodas no sirds kambaru sirds muskuļiem un kuriem ir spēja sarauties, lai cīpslas pavedieni būtu savilkti un novērstu iekļūšanu attiecīgajā ātrijā, kad bukletu vārsti ir aizvērti.
Tā kā katra lapiņa ir savienota ar tās “pašu” papilāru muskulatūru, trīs no tām atrodas labajā pusē un divas - kreisajā kambarī. Katra bura sastāv no četriem slāņiem. Endotēlija šūnu slānis, kas veidojas no ātrija endokardija vai kameras, kalpo kā pēdējais slānis. Zem tā ir plāns saistaudu šūnu slānis, kurā ir arī gludās muskulatūras šūnas pusē, kas vērsta pret ātriju. Zem saistaudu slāņa ir sūkļa slānis ar iestrādātām kolagēna šķiedrām un elastīgajām šķiedrām.
Funkcija un uzdevumi
Bukletu vārstu funkcija ir regulēt asins plūsmu starp kreiso atriumu un kreiso kambara vai starp labo atriumu un labo kambara. Atriju spriedzes fāzē, kas gandrīz vienlaikus sakrīt ar kameru relaksācijas fāzi (diastolu), bukletu vārsti ir atvērti, lai abas kameras būtu piepildītas ar asinīm.
Nākamajā kameru spriedzes fāzē (sistolē) bukletu vārsti aizveras - līdzīgi kā pretvārsts - un tādējādi novērš asiņu plūsmu atpakaļ attiecīgajā ātrijā. Tā kā spiedieni kamerās spiediena uzkrāšanās dēļ neieplūst priekškambaros, arī papilāru muskuļi saraujas, lai savilktie cīpslas diegi, tā sakot, “turētu” garozas.
Slēgtās skrejlapu atveres ļauj labajā kamerā no skābekļa trūkuma un ar oglekļa dioksīdu bagātinātajām asinīm iesūknēt no asinsrites sistēmas plaušu artērijā un kreisajā kamerā ar skābekli bagātām asinīm no plaušu sistēmas sūknēt aortu, lielo ķermeņa artēriju un tādējādi arī asinsrites sistēmu. Lai sakārtotu asins plūsmu, nav nepieciešama tikai divu skrejlapu vārstu pareiza darbība, bet arī divu kabatu vārstu darbība, kas atrodas kreisajā kamerā pie aortas ieejas un labajā kamerā pie ieejas plaušu artērijā.
Slimības
Principā abiem spārnu atlokiem var rasties divas dažādas funkcionālās kļūdas. Ja atvēršanas fāzē kāds no bukletu vārstiem atver nepietiekami lielu asiņu plūsmu no attiecīgā ātrija kamerā, rodas stenoze ar vairāk vai mazāk smagām sekām.
Ja slēgts skrejlapas vārsts ventriku sistolē pilnībā neaizveras, rodas vārstuļa nepietiekamība, ko atkarībā no tā smaguma pakāpes var iedalīt dažādās nepietiekamības klasēs. Daļa asiņu plūst atpakaļ attiecīgajā priekšnams, tā ka sirds izvadi ierobežo "veicināšana" aplī. Atkarībā no vārstuļa nepietiekamības pakāpes ir manāms nopietns veiktspējas zudums un elpas trūkums. Īpašos gadījumos uz tā paša vārsta var rasties abu vārstu kļūdu kombinācija.
Vārstu defektus, kas rodas, ģenētiska defekta dēļ var iegūt vai pastāvēt no dzimšanas brīža. Iegūts vārsta defekts vienā no skrejlapu vārstiem parasti rodas endokardīta - sirds iekšējās oderes iekaisuma dēļ, jo iekaisušais epitēlija slānis turpinās uz vārstuļu bukletiem. Kā likums, endokardīta rezultātā rodas rētas vai pietūkums cus, kā rezultātā rodas stenoze vai nepietiekamība vai pat abu funkcionālo traucējumu kombinācija.
Mantots vārsta defekts var izraisīt līdzīgus simptomus. Retos gadījumos, piemēram, trikuspidālais vārsts pilnīgi nepastāv piedzimstot, kas noved pie bīstamas asiņu sajaukšanās no abiem priekškambariem caur foramen ovalis, kas pēc tam joprojām ir atvērts un kas abus priekškambarus savieno pirmsdzemdību laikā.
.jpg)
