Baktērijas ir visur. Cilvēki tos nēsā uz ādas, ķermenī un izplata klepojot, šķaudot un izmantojot jebkādu fizisku kontaktu. Dzīvnieki pārnēsā baktērijas no viena valsts gala uz otru, bieži pat no viena kontinenta uz otru. Neatkarīgi no tā, vai ir roku vilcieni vilcienā, durvju rokturi vai iepirkšanās ratiņi lielveikala priekšā - viņiem visiem ir viena kopīga iezīme: tie ir pārklāti ar mikrobiem. Atšķirībā no mūsu bailēm no autoavārijām, neveselīga uztura, cigarešu dūmiem vai ģenētiski modificētas pārtikas, baktēriju bīstamību viegli aizmirst.
Kas ir baktērijas?
No redzesloka, no prāta ir viens no iespējamiem skaidrojumiem, kāpēc Dīgst kā slimības cēloņam tiek piešķirta tik maza nozīme. Saprotams, jo mikrobi nav nekas vairāk kā mikroorganismi.
Mikroorganismus veido plaši pazīstamās baktērijas, vīrusi un sēnītes, kā arī vienšūņi, arhaea un mikroaļģes. Viņiem visiem ir viena kopīga iezīme: Viņi ir mikroskopiski. Tas, kas viņiem nav kopīgs, ir to ietekme.
Tā kā mikroorganismiem var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz cilvēkiem un viņu vidi. Dīgļi tomēr attiecas uz mikroorganismiem, kuriem ir bīstama vai dzīvībai bīstama ietekme uz cilvēku veselību.
Nozīme un funkcija
Baktērijas Lactobacillus acidophilus dzīvo mūsu zarnās un pilda svarīgas funkcijas gremošanā. Šis ir svarīgs mikroorganisms cilvēkiem.
Kaut arī sēnes ir neaizstājamas maizes, vīna un alus ražošanā. Daudzi vienšūņi medī un savāc mikrobus pārtikai. Un tas cilvēka gremošanas traktā. Nedarot kaitējumu cilvēka saimniekam.
Slimības
Tomēr pasaule ir tā Baktērijas nenovērtēt par zemu. Holera, meningīts, saindēšanās ar pārtiku, skarlatīns un daudzas citas infekcijas slimības izraisa baktērijas.
Iekārtu sterilizācija, ķermeņa daļu dezinfekcija un antibiotikas ir trīs veidi, kā apkarot baktērijas. Kaut arī sterilizācija un dezinfekcija nekad nezaudē savu derīgumu, baktēriju apkarošana ar antibiotikām kļūst arvien grūtāka. Vairāki rezistenti ir termins, ko izmanto, lai aprakstītu faktu, ka daži mikrobi ir kļuvuši izturīgi pret vienu vai vairākām antibiotikām. Cēloņi ir dažādi, bet trīs visbiežāk minētie ir:
Antibiotikas tiek izrakstītas nevajadzīgi, pat ja ir pierādīts, ka tas nepalīdz. Pacienti, kuri lopkopībā neņem pareizi antibiotikas, un milzīgais antibiotiku daudzums.
Ikdienā cīņā pret mikrobiem dezinfekcija ir visizplatītākā metode. Neatkarīgi no tā, vai produkti ir zīmoli vai tikai karsts ūdens un etiķis - pilnīga sterilitāte ir ilūzija. Lielākā daļa parasto tīrīšanas līdzekļu, kā arī veselais saprāts ir pietiekams, lai samazinātu baktērijas. Piemēram, 99% no visiem mikrobiem, kas atrodas virtuves sūklī, var nogalināt, izmantojot mikroviļņu krāsni. Vienkārši neaizmirstiet, ka sūklis ir jāsamitrina. Interesanti, ka lielākā daļa baktēriju nedzīvo tualetē, kā bieži tiek pieņemts, bet gan uz grīdas. Silts un mitrs ir arī ideāla selekcijas zona, taču daži mikroorganismi pat var izdzīvot temperatūrā no -15 ° C līdz + 113 ° C.
Kaut arī baktērijas un sēnītes baktērijas var ļoti labi apturēt, ievērojot higiēnu, atšķirīga situācija ir ar vīrusiem. Vīrusu galvenā problēma ir tā, ka tie nav dzīvās lietas klasiskajā izpratnē. Lai izdzīvotu, jums ir vajadzīga šūna, neatkarīgi no tā, vai tā ir cilvēka, dzīvnieka vai auga. Tādējādi vīrusa iznīcināšanai ir jāapkaro saimnieka šūna. Tas izskaidro arī smagas blakusparādības, kas saistītas ar pretvīrusu zālēm. Vīrusi izraisa apmēram 17% no visiem vēža gadījumiem. Un mūsdienās visi zina HIV vīrusu, kas izraisa AIDS. Vīrusi izraisa arī gripu, masalu un citas mazāk nāvējošas slimības.
Dīgļu ietekme uz cilvēka organismu ir ļoti atkarīga no mikroorganismu veida, pacienta un pacienta vides imūnās aizsargspējas. Simtiem tūkstošu cilvēku katru gadu mirst nevis no savas slimības vien, bet no mikrobiem, kas slimnīcās izdzīvo, neskatoties uz sterilo vidi. Cīņa pret baktērijām notiek tāpat kā starp gandrīz neredzamo Dāvidu un cilvēku Goliātu.
.jpg)
