Pirmie cilvēka gadi ir no plkst Izaugsme stimulē kas galvenokārt attiecas uz laikposmu no dzimšanas līdz astoņu gadu vecumam. Šo recidīvu laikā bērns veic nozīmīgus attīstības soļus.
Kas ir izaugsmes stimuls?
Izaugsmes spurts ir lēciens bērna attīstībā. Ārsti izšķir astoņus augšanas spurtus pirmajos divos dzīves gados. Šajā īsajā laikā attīstās pārsteidzoši daudz jaunu prasmju. Ķermenis kļūst funkcionālāks, un jutekļi kļūst arvien labāki.
Izaugsmes strūkla bērnam var radīt ļoti lielu stresu, un dažreiz tas arī rada sāpes. Daudzie pārdzīvojumi, kas šajā laikā gūti mazulim, var viņus apbēdināt, padarot tos kaprīza vai ļoti neķītrus. Bieži vien bērniem izaugsmes spurta laikā rodas izsalkums. Šī dabiskā vajadzība rodas tāpēc, ka ķermenim tagad ir nepieciešama arī vairāk enerģijas.
Visi bērni, izņemot priekšlaicīgi dzimušus bērnus, piedzīvo vienādus augšanas stimulus, un viņu vecākiem tas ir jāatbalsta. Smadzenes strauji attīstās no 5. līdz 26. nedēļai. Katru dienu tiek pievienotas jaunas prasmes, un visi manāmi uzlabojas.
Ja jūs saprotat, ka mazulis mazāk nekā divu gadu laikā apgūst neskaitāmas prasmes, varat iedomāties, ka tas viņiem radīs stresu. Ķermenis dramatiski mainās. Tāpēc vecākiem bieži vajadzētu savu bērnu apmānīt. Tuvums un siltums mazulim ļauj vieglāk tikt galā ar katru vilci.
Kamēr mazuļa augšanas stimuli ir diezgan mazi, pubertāte ir nopietns izaugsmes stimuls, un tas galvenokārt rada hormonālas izmaiņas. Daži attīstības posmi arī prasa ilgāku laika posmu, un tie nav pabeigti ar izaugsmes stimulu.
Funkcija un uzdevums
Lielākā daļa no visspilgtākajiem cilvēku izaugsmes stimuliem notiek pirmajā dzīves gadā. Šajā periodā starp vecākiem un bērnu veidojas cieša emocionāla saikne, kas ir ļoti svarīgi stabilai psihei un vēlākai pašapziņai. Ģimenē jūs kopā pārdzīvojat kāpumus un kritumus, kas stiprina saliedētību.
Augšanas spurts ilgst atšķirīgi un svārstās no dažām dienām līdz trim līdz četrām nedēļām. Vidēji tas ir beidzies trīs dienu laikā. Pirms nākamā uzbrukuma atkal paiet nedēļas.
Pirmajā izaugsmes spurtā no piektās dzīves nedēļas mazulim ir palielināta ēstgriba, un tas ir biežāk jābaro ar krūti. Otrais izaugsmes spurts notiek astotajā dzīves nedēļā. Tagad mazulis vēlas palikt tuvu vecākiem un sāk cīnīties.
Trešais izaugsmes spurts notiek pēc trim mēnešiem. Visi mazuļa orgāni, ieskaitot kuņģi, paplašinās un kļūst ļoti izsalkuši. Ceturtais augšanas spurts sākas ap 19. nedēļu. Šajā gandrīz sešu nedēļu laikā bērniņš uzzina, ka vairākas darbības ieplūst viena otrai un var novest pie pārsteidzošiem rezultātiem.
Sākot ar 26. nedēļu, notiek piektais izaugsmes spurts, ko daudzi vecāki tikpat kā nepamana, jo iepriekšējā ir izsmēlusi visus spēkus. Tagad mazulis ir daudz iemācījies fiziski, parasti var pagriezties, sāk rāpot un lobīties.
Sākot no 37. nedēļas bērns sāk kustēties. Tas ir arī brīdis, kad vajadzētu uzzināt atšķirību starp jā un nē. Sākot ar 47. nedēļu mazulim parādās vardarbīgas lēkmes un viņš kļūst arvien veiklāks.
Sākot ar 50. nedēļu, tas ir garastāvoklis, bieži sāk atkal žņaugties un veic pirmos skriešanas mēģinājumus. Atkarībā no individuālās noslieces bērns nakts laikā var izaugt par vairākiem milimetriem.
Galvas apkārtmērs mainās arī fāzēs. Pirmie trīs galvas izaugsmes sprādzieni ir arī milzīgi garīgi lēcieni mazuļa attīstībā.
Izaugsmes spurts atspoguļojas ne tikai lielākajā ķermeņa izmērā. Tās notiek visā attīstībā, pubertāte ir ļoti liela epizode.
Slimības un kaites
Cilvēka attīstībā daudzu ietekmju dēļ izaugsme var aizkavēties vai dziļi samazināties. Tādas sajūtas kā dzirdes vai redzes traucējumus bieži var kompensēt ar brillēm un dzirdes aparātiem.
Garīgos traucējumus ne vienmēr ir viegli atpazīt, un tiem nepieciešama ilgāka ārstēšana. Bieži vien priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem attīstības grūtību dēļ ir grūti sekot līdzi vienaudžiem pat pēc piedzimšanas.
Daudzos gadījumos atšķirības laika gaitā izkliedēsies. Tomēr bērniem ir ļoti spēcīgi traucējumi, ko nosaka vide. Ja bērni ilgstoši ir agresīvi, raudoši, nekoncentrēti un nemierīgi, tas var norādīt uz attīstības kavēšanos. Gados vecākiem bērniem var rasties arī mācīšanās grūtības, problēmas runāt un lēna domāšana.
Daudzas slimības var izraisīt ievērojamus attīstības traucējumus. Infekcijas slimības, kā arī nelaimes gadījumi var kavēt garīgo un tādējādi arī fizisko attīstību. Ne vienmēr var novērst ilgtermiņa sekas.
Attīstības traucējumi ir visvairāk pamanāmi bērniem ar intelekta vai ģimenes traucējumiem. Vardarbība ģimenē, nabadzība, alkohola lietošana, nedrošība un pārmērīgas prasības ietekmē bērna veselīgu attīstību. Apjoms var būt pat ievērojams. Visbeidzot, to var redzēt arī fiziskajā attīstībā, kas ir skaidri atpazīstama no spējas izteikt sevi.
Pat ja starp vecākiem notiek vardarbība, bērns cieš no sociāliem un dažādiem kognitīvās attīstības traucējumiem. Tad garīgo veselību apdraud pēctraumatiskā stresa traucējumi. Sociālo grūtību rezultātā mājās daudziem bērniem ir agresija, slikta izziņas attīstība, slikta koncentrēšanās un zema vēlme mācīties. Šajos gadījumos ir ieteicama bērnu psiholoģiska ārstēšana, lai atbrīvotu viņus no bailēm no pārdzīvojumiem un ļautu viņiem rīkoties pārliecināti.
.jpg)
.jpg)
